| |
[18. Mar 2011|19:15] |
|
meitenes nekrāpj - tikai salīdzina |
|
|
| |
[18. Mar 2011|04:08] |
|
nakts stundas man prasa cigaretes. tā nu es lavos uz balkona un kūpinu. jūtu pavasari, mīlu sevi. |
|
|
| MAS |
[17. Mar 2011|23:56] |
You were born during a Waxing Gibbous moonThis phase occurs right before a full moon.
- what it says about you -
You like to question things and have issues settled before going to work on a problem. You appreciate art, elegant forms, and efficient designs. You seek deeper meanings in things that you see and want your actions to make the world a better place.
What phase was the moon at on your birthday? Find out at Spacefem.com
kaut kā tā arī sanāk.... |
|
|
| |
[10. Mar 2011|14:40] |
yee, yee, yee, meklēju darbu :( jebkādu, kas man atļauj 3 rītus nedēļā (no 8iem līdz 16iem) ņemt brīvus.
žopa konkrēta un vēl mazliet. |
|
|
| |
[4. Mar 2011|11:58] |
|
nezinu. vai tas atkal no ripinaam (kuras nu jau man vairs nav jaadzer) vai vnk labajiem notikumiem, bet man gribas pakliegt "Prieciiga Lote" |
|
|
| |
[2. Mar 2011|22:51] |
|
es esmu gatava nobimbāties. un nezinu vai tas dēļ visām lietām, kas notiek, vai dēļ tām stulbajām zālēm, kuras paldiesdievam šodien beidzu dzert. |
|
|
| |
[2. Mar 2011|10:54] |
tad nu Ezis ir prom. Vakar apraudājos, kā mazs bērns, autoostā. Mēs tā arī neizlēmām neko - ne to, vai turpinam dzīvot, vai palikt viens otram.
Vakar jutos tik slikti, bet tad sapratu, ka man ir vismaz 1 draugs, kas mani gaidīja līdz 3iem naktī, lai uzklausītu, uzcienātu mani ar labu šampanieti un iedrošinātu dzīvot un baudīt dzīvi, kā arī neļautu skumt vienai naktī. Paldies Jurim. |
|
|
| |
[30. Jan 2011|11:56] |
|
nedarīšu neko uz skatīšos kas notiks. |
|
|
| |
[23. Jan 2011|15:34] |
ko man tagad darīt? ko man pie velna tagad darīt?
man tā vajag aprunāties ar kādu, kas izprot situāciju. protams, ka neviens no šiem cilvēkiem 2 nav sasniedzams.
vīrieši - cūkas, b**. |
|
|
| |
[18. Jan 2011|21:48] |
lieliski, šodien, kad es tiešām esmu gatava jebkurā brīdī izsaukt ātros, jo sirds stājas, viņš izdomā iet tupi piedzerties ar kkādiem paziņām.
tikmēr es varu stulbi vārtīties gultā, mocīties ar galvassāpēm un cerēt, ka sirds neapstāsies, pirms nebūšu paspējusi sagaidīt ātros izsaukšanas gadījumā. un es esot tā, kas viņam bojājot pilnīgu visu, jo lūk viņš cenšas lai mums viss ir labi bet es pat neatļauju reizi gadā atpūsties.
tajā pat laikā ir cilveks, kam problēmas un neveiksmes vairāk kā sunim blusas, bet viņš domā par mani un nevar vien sagaidīt tikšanos. |
|
|
| |
[17. Jan 2011|07:45] |
|
ir tā patīkami skatīties uz draugiem.lv galerijām, kur kāzu un bērnu bildes parādās, jo tagad manu draugu lokā ir aizvien vairāk tādu meiteņu/puišu, kas tiešām precas un dzemdē aiz mīlestības, ne tāpēc, ka tā ir ērtāk un bērns jau zem sirds, bet tāpēc ka tā tiešām ir vēlme. Tur staro ārā tā...nu.. dzīves jēga un laime? |
|
|
| iepazīšanās 2 |
[13. Jan 2011|05:48] |
kāds pāries iepazinās pa muļķīgo. Meitene bija sākusi strādāt studiju laikā veikalā, par pārdevēju un protams gadījās ķibele ar kasi. Viens no kolēģiem lielās nepatikšanas veikli novērsa un meitene apsolīja puisim alu.
Tā nu pēc darba abi dodas uz veikalu, puisis izvēlas alu un meitene samaksā. Meitenei pārsteigums, ka puisis pieprasa, lai viņa tagad nāk un sastāda kompāniju, kamēr viņš dzer alu.
Nu abi sēž, meitenei arī slāpst, tādēļ ņem puiša Fantu un taisot vaļā nošļaksta visas puiša gaišās bikses ar limonādi. Tas arī bija tas, kas puisi savaldzināja, lika no Vecrīgas dzērāja saņemties un mainīties uz labo, tā nu tagad vēroju kā rit viņu laulību 4ais gads un aug puika :) |
|
|
| iepazīšanās |
[13. Jan 2011|05:23] |
par to kā es esmu iepazinusies.
Kad biju 15 gadus veca, nesen bija mājās parādījies pirmais dators un pirmais internets. Biju tajā laikā aizrāvusies ar čatošanu tik burvīgās vietās kā zapte un fundamental un jippii čatos. Māte bija izbraukusi uz laukiem, ar māsu tusējāmies divatā pa māju. Protams čats bija mani aizrāvis tik tālu, ka varēju naktīm negulēt, tā nu vienā piektdienas vakarā sēžu un čatojos.
Pulkstenis jau sita trešo nakts stundu, kad ielīdu fundamental čatā, kur apgrozījās cilvēki 10. Pļāpājam par neko, līdz uzpeldēja sarunas par ēdienu, jo izsalkums tādā nakts stunda tāds diezgan pieklājīgs. Es grauzdama ceptus vistas spārniņus lielos, līdz viens no personāžiem uzdod tiešu jautājumu "tā, kura nu man ceps pelmeņus". Es protams puspajokam piesakos, arī nekas bīstams nešķita, jo par visu runājām tur pat publiskajā čatā. Hi-hi, ha-ha, izrādās puisis patalu no Ziepniekkalna dzīvo. Es apstāstu kā mani apmēram atrast, iedodu telefona nr un pasmejos.
Ha - atskan zvans. Čalis tiešām gatavojas braukt un saka ka drīz būs. Pulkstenis jau 4to stundu mums rāda, kad Baldonē viens trakais apģērbjas un uzkāpj uz velosipēda. Es protams lepni atbildu, lai jau brauc. Tā nu turpinam čata pasmieties par šo trako. Nāk jau skaists vasaras rīts, kad puisis zvana un saka, ka esot tur, kur es viņam esot apstāstījusi, lai es nākot pretī.
Protams uztraukumiņš, soļoju arī pretī. Skatos, stāv viens ar velosipēdu, apmēram 16-17 gadus vecs.
Viņš mani vēro "mm, meitene uz gadiem 17-18".
Aicinu viņu iekšā, laikrādis nosit jau 6to stundu, kad es soļoju māsas istabā un piedāvaju pelmeņus paēsties.
Tā nu sēžam, ēdam, pļāpājam par neko, bet interesanti. Nu jau diena pienākusi, atnāk draudzenes ciemos, bet es vēljoprojām nezinu, sava agrā viesa vārdu. Draudzenes smejas par mani, bet ir ar mieru, to manā vietā noskaidrot.
Tā nu puisis paciemojas vēlvienu nakti un dienu, kad seko arī mūsu pirmais skūpsts.
Tik smieklīgs un bikls.
Tā nu ciemošanās beidzas. Pat bez kādām norunām vai kā, tomēr sagaidu sms un sagaidu zvanus un jau pēc 2 nedēļām vizinos mašīnā ciemos uz Baldoni, kur iepazīstos ar visiem draugiem un māsām un mammām un tētiem. Ta aizsakās mana pirmā, tāda īstā mīlestība un pirmās nopietnās attiecības (cik nu nopietnas var būt 15 gados).
Šo pusotru gadu atceros tikai ar vislabāko un skaistāko un ideālāko vasaru 2007. gadā. |
|
|
| |
[13. Jan 2011|04:55] |
zb intrigas darbavietā.
sāku meklēties kur pārmukt, bet pēc sludinājumiem redzu tikai bezjēdzīgos konsultantus un iespēju ātri un viegli nopelnīt. Gribu mierīgu darbu, vislabāk jau sēžamu, ne kājās stāvamu, bet nu 8 gadu laikā jau esmu pieradusi arī pie tā. Gribu pelnīt pieklājīgi, tā lai pietiek dzīvoklim un lai katra algas diena, nav jāgaida 2 nedēļas iepriekš ar pēdējo piečuku makā (tātad ap 150 Ls/mēn).
Bet kurš tev dos? Caur paziņām tā arī nekad vēl neesmu spējusi iekārtoties nekur, visas savas darba vietas esmu atradusi un izvēlējusies pati, sākot jau no 15 gadu vecuma. Nevienu neinteresē vairs tas, ka man ir atbildības sajūta, ka spēju ātri mācīties, ka garu nagu man nav un viss, viss pārējais.
tas mani nomāc, pat ļoti. :( |
|
|
| |
[11. Jan 2011|04:41] |
es naktī nespēju par viņu nesapņot. es nespēju neiedomāties vismaz 5reiz dienā par viņu.
mīlestība vai nepārgājusi aizraušanās? |
|
|
| |
[14. Dec 2010|08:48] |
man neiet.
atkal jūtu to, kas mani piemeklēja pirms gada.
es jūtu depresiju, es jūtu nomāktību un manas rokas nolaižas.
Vakardiena pagāja mājās. Karsta vanna ar nomierinošo tēju, romantisku filmu un lēni izkūpinātu cigareti.
pēc tam diena ar mājas darbiem un vakars ar vienu no vīriešiem. pamazām jutu, kā man tuvojas temperatūras reibums tādēļ uz darbu neaizgāju.
murgains miegs un pamošanās pusnaktī, lai ēstu pašgatavoto citronu saldējumu (izdomāju gan viņu uztaisīt dienā, kad mandeles apsāpējušās) un apelsīnu kakao.
es gribu mieru un baudīt ziemu. |
|
|
| |
[4. Nov 2010|14:32] |
besī ārā.
es nevaru pateikt nekad, bet nu šie gājieni ir vnk tracinoši. Saskaitīju ka 3 cilvēkiem kopā esmu aizdevusi 50 Ls. Ok, vienu 5īti nemaz necerēju dabūt atpakaļ, bet lai nu būtu.
Es saprotu, ka neizmaksā algu, ka aizkavējas utt, bet nu pusotra mēneša laikā var tak kko sagrabināt?
Šodien man vajag ļoti, ļoti vismaz 10 Ls, bet neviens lūk nevarot atdot pat 5 Ls (kas ir mans iztikas minimums nedēļai).
Tagad man kā muļķei jādomā no kā aizņemties pašai līdz algas dienai, savādāk uz darbu man netikt, ēst plikus kartupeļus un neko nepīpēt. Un jā - vajadzīgās lietas ar nenokārtot.
žēl, ka šitā. |
|
|
| |
[25. Okt 2010|14:37] |
es tomeer neesmu piemeerota kkaadai dziivei vientuliibaa. man vajag sabiedriibu, savaadaak manas domas aizkliist kkur prom, es iegrimstu skumjaas. taas pat nav skumjas - vnk briesmiigas domas un idejas. man vajag kaadu blakus, kam pazjeeloties, kam pieglausties, man vajag kaadu blakus, lai es buutu mieriiga, lai man nevajadzeetu visu to muljkjiibu, nevajadzeetu visu aarpraatu un ko tik veel ne. es arii gribu viit savu ligzdinju, nevis skatiities kaa citi to dara.
man vajag atbalstu kuru moraali taa arii nenoviena nesanjemu.
es miilu Aigaru, bet jau esmu aizmirsusi kas ir Aigars, zinu tikai to radiijumu kas diendienaa sevi pazudina, mani ignoree. atkal cereet uz nejaushu sastapshanos un tad atkal 3 dienas ideaalaa laimee un peec tam klusums? DIRST LAI IET, bet es vienalga skrieshu pie vinja un vienalga visu pametiishu, lai tikai pabuutu ar vinju paaris dienas kopaa. un nesanjemt neko. pzd, esmu iekritusi, gluzji kaa ar palikshanu staavoklii, tikai shoreiz man jaaziedojas viirietim un man tas sagaadaa prieku. saakas tas pats kas ar Ezi - esmu gatava kaut zvaigznes no debesiim nest, bet vinjsh veel var atljauties uzspljaut man par ko es tikai pasmaidiitu un viss.
jaagaida taas lielaas paarmainjas kuras Inguss soliiija.
ingus. kartejais ingus kuru pazistu un varbut tiesham vinjsh kko mana dzive mainis jo lidz shim ar visiem ingusiem kurus esmu satikusi taa ir noticis. |
|
|
| iemesli |
[25. Okt 2010|14:37] |
"Ikreiz, kad tev kāds iepatīkas, tu atrodi iemeslu noticēt, ka tieši šis cilvēks tev ir radīts. Iemeslam pat nav jābūt pamatotam. Laika gaitā šis iemesls kļūtu tikai par vienu muļķību, kas galu galā jūs izšķirtu, bet kamēr esi iemīlējies, šis iemesls šķiet ir tieši tas, ko esi meklējis visu dzīvi." [Pludmale]
kādēļ mēs iemīlamies? iemīlēšanās man personīgi ikreiz ir īsts piedzīvojums, kas aizrauj elpu. Kas tāds, kam man negribas sagaidīt beigas, gribas dzīvot tajā skurbulī, ar tiem taurentiņiem vēderā. Un ar laiku tas pāriet un es sēžu un pārmetu sev, kāpēc es atkal esmu kļūdījusies, kāpēc man atkal jāpārdzīvo, kādēļ es esmu bijusi akla. Es domāju, ka tas ir mūsu patmīlības dēļ. Mēs izvēlamies tieši tos cilvēkus, kuri mums it nemaz nav piemēroti. Mēs izvēlamies tādus cilvēkus, ar kuriem mums nekā kopīga vai gluži otrādi - kopīgs ir viss un ar laiku tieši šie iemesli kļūst par aizvainojumu, strīdu iemeslu. Mēs izvēlamies cilvēku, kas ļauj mums būt patstāvīgiem un vēlāk pārmetam, ka tie neieinteresējas mūsu dzīvēs, mēs izvēlamies cilvēkus, kuri gatavi klausīties tevī kaut dienām ilgi un beigās pārmetam, ka tie par daudz jaucas mūsu dzīvēs, izvēlamies brīvdomātājus, kuriem pārmetam nespēju būt nopietniem un nosvērtiem.
Mēs tā daram, jo savā patmīlībā vienkārši alkstam darīt lielas lietas - mainīt šo cilvēku būtību, salaust viņus. Lai cik labi viņš pret mani izturētos, es vienalga meklēšu iemeslu, kāpēc man tas nepatīk, lai cik mīļī, nejauki, vienaldzīgi, aizraujoši.
Un protams mums tas nesanāk un mēs sēžam un raudam par to, ka nav sanācis. Raudam par to, ka vienmēr izvēlamies tos nepareizos un meklējam vainu visā pasaulē, ne savā patmīlībā. |
|
|
| |
[20. Okt 2010|09:33] |
esmu atgriezusies interneta plašumos.
nekas jauns manā dzīvē nav noticis.
strādāju, dzīvojos, pie manis atkal bieži ir Deksters.
kad dzīvojos bez interneta, tad visu ko sarakstīju, kas būtu liekams cibā, bet nu sāku pārdomāt. |
|
|