| |
[16. Jun 2011|09:17] |
esmu atgriezusies civilizācijā pēc negaidīta zvana pirmdienas pēcpusdienā, kas lika man aizdoties 3 dienu pasākumā.
emm, bija interesanti... vēljoprojām liekas, ka esmu nosapņojusi visus notikumus un šodien ir otrdiena, jo es uzvedos sev netipiski.
toties mājās nonākot mani sagaidīja pārsteigums - durvīm nomainīta slēdzene, iekšā netieku. Saprotu, ka cilvēks vēlas lai viņam samaksāju, jo viņu neinteresē, ka kāds cits nav samaksājis man. Tagad man ir pārdomas un nepārdomas un vispār viss liekas bezcerīgs aplis. Vienīgā iespēja ir aizņemties, es šaubos vai kāda banka man ko dos, ja darba man nav jau 3 mēnešus, bet mēģināts nav zaudēts. Un protams jāsāk meklēt labie cilvēki, kam 20-50 Ls aizdošana uz 2-3 mēnešiem nenozīmē zobu kāršanu vadzī un viņi būtu pat ar mieru to darīt. Jo precīzu atdošanas datumu nezinu, man pat nepieder nekas tāds, ko var uzskatīt par vērtīgu ķīlu, varu piesolīt, ka būšu godīga un parakstīt visus dokumentus par dvēseles pārdošanām un ko tik vēl ne, lai savāktu nepieciešamos līdzekļus aizbraukšanai un daļējai parāda nomaksai.
tieši tik sūdīgi man iet. |
|
|
| |
[16. Jun 2011|10:47] |
| [ | skan, skan, skan.... |
| | http://www.youtube.com/watch?v=6ab1l2TwFp8 | ] |
esmu sakopusies un atkopusies, sēžu savā vecajā datorkrēslā, klausos visko vecu, kas atrodams internetos. un mēģināju sajust savu sirdi - tās diemžēl vairs nav. es jūtu galvu, kājas, zilumainās rokas, garos matus un jūtīgos pirkstus, kuņģi, kas saraujas, kā iedomājos par nepatīkamo, visu, visu, tikai ne sirdi. draugi laikam atviegloti uzelpos, visvisādi pasaku tēli sašļuks, bet es turpināšu savu apātisko, nekam nederīgo dzīvi, tiecoties pēc nekā. |
|
|