|
16. Jun 2011|10:47 |
esmu sakopusies un atkopusies, sēžu savā vecajā datorkrēslā, klausos visko vecu, kas atrodams internetos. un mēģināju sajust savu sirdi - tās diemžēl vairs nav. es jūtu galvu, kājas, zilumainās rokas, garos matus un jūtīgos pirkstus, kuņģi, kas saraujas, kā iedomājos par nepatīkamo, visu, visu, tikai ne sirdi. draugi laikam atviegloti uzelpos, visvisādi pasaku tēli sašļuks, bet es turpināšu savu apātisko, nekam nederīgo dzīvi, tiecoties pēc nekā. |
|