krusttēvs stāstīja... strādā radiotehnikas remonta darbnīcā...


sensenos laikos, kad datori jau bija kļuvuši mazi, bet mūziku joprojām atskaņoja no kasetēm, Rēzeknes pilsētā radās reģionālais radio ar nosaukumu "Ef-Ei"... un mūziku viņi protams, kā jau visi tolaik, atskaņoja no kasetēm... un bija tajā laikā tāda sakarība novērota, ka drīz pēc tam, kad uz darbnīcu daudz ļaužu nesa savus radioaparātus ar sūdzību, ka radio "velkot", uz radio studiju sauca darbiniekus, lai labotu magnetofonu vilkšanu... pēc tam varēja veiksmīgi visus aparātus mierīgu sirdi atdot kā salabotus... lūk tā... province, vienvārdsakot :)

stāstīja mūsu datorservisa vadītājs...

kāds vietējais etniskās minoritātes, sauktas par krievvalodīgajiem, pārstāvis ar gredzeniem katrā pirkstā un zelta ķēdi pirksta resnumā ap kaklu, nopirka datoru un nākamajā dienā atnāca un paziņoja, ka dators nokrita un painteresējās vai servisa darbinieki vēlas uzmest tam aci.. servisa darbinieki vēlējās... tika ienests tas, kas palicis no datora korpusa... ļoti maz, kas bija palicis no datora korpusa... uz mēmu jautājošo skatienu "jaunais krievs" atbildēja, ka "nū... tam uzkrita virsū CRT monitors"... zālē tika ienests monitors, kurš izskatījās vēl bēdīgāk par datoru... uz no orbītām izsprāgušajām acīm bija komentārs "нууу, с третьего этажа упал.."

izrādījās, ka kaut kam no ģimenes locekļiem dators neesot paticis un tas mazliet sadusmojis ģimenes galvu... vienīgais, ko no tā visa izdevies izvilkt daudz maz dzīvu, bija viena operatīvā atmiņa... mātes plate bija salauzta uz pusēm, cietais disks uz mākslīgo elpināšanu nereaģēja, cd-rom's sprūda...

pircējs norādīja ar gredzenoto pirkstu uz dārgāko datoru un painteresējās "а этот хороший?", saņēmis apstiprinošu atbildi, samaksāja prasītos 600 latus skaidrā naudā, bet šoreiz paņēma LCD monitoru...