| 9:42p |
par skandināviem (pavisam mazlietiņ)
Pēdējās dienas dzīvojos pa Zviedrijas rietumu krastu (pārsvarā pa jahtklubiem gan) un man parādījās sajūta, ka es saprotu, kāpēc amerikāņi un kanādieši, kuri atbrauc dzīvot uz Skandināviju, drīz vien meklē sev jaunas mājas kaut kur tālāk uz dienvidiem. Klimats šeit nav pie vainas, pat salīdzinot ar kādu Bostonu šeit klimats ir tīrais kaifs (nu, nerunāsim par aizpolārloku, protams), ko nu teikt par drūmākiem Kanādas nostūriem? Skandināvi man vienmēr ir patikuši, viņi ir jauki, laipni, patīkami cilvēki un varbūt nekas, ka nedaudz par introvertu priekš Jaunās pasaules iemītniekiem? Šajās dienās ir sanācis vairāk pakomunicēt ar vietējo tautu un visi joprojām ļoti jauki, laipni un patīkami... un viņiem ir pilnīgi vienaldzīgas tavas problēmas. Man ir grūti iedomāties situāciju Amerikā vai Eiropā, un pat Latvijā, kad visu dienu var noskraidīt no vieniem pie otriem ar absolūti banālu lietu, pilnīgu sīkumu, kur no cilvēka absolūti nekas netiek prasīts, tikai piecas minūtes iedziļināties jautājumā, un visi kā viens izdomā elegantus iemeslus, kā lūdzēju pasūtīt ellē ratā. Viens un tas pats notiek ar privātpersonām, ar ierēdņiem, ar melnstrādniekiem, ar personām, kuru tiešie darba pienākumi ir saistīti ar apskatāmās situācijas risināšanu. Nepalīdz ne lūgumi, ne aicinājumi iejusties cita ādā, un tikai, kad piedāvā naudu, tad cēlais zviedrs saviebjas un aizgriežas. Kopumā, cirks.
Cita lieta, kas mani samulsināja un ne mazāk samulsinātu mūsu ieceļotāju no Rietumiem - privātās teritorijas izpratne. Radās sajūta, ka šeit šādas izpratnes vispār nav. Vakardien sanāca pabūt teju pusē prinvāto un industriālo teritoriju Gēteborgā gar Gota kanālu. Sākumā pa teritoriju vārtiem iekšā bija nedaudz bailīgi un ļoti nekomfortabli braukt, bet jau pēc kādas piektās tas sāka veikties daudz vieglāk. Un nevienu reizi, neviens mums neko neaizrādīja. Tikai vienu vienīgu reizi jau vēlu vakarā atgriežoties pie teritorijas vārtiem tie bija ciet. Nolēmām, ka tagad jau nu gan nekas labs nav sagaidāms, taču pēc brīža vārti automātiski atvērās un izlaida mūs laukā. Amerikas atšķirība ir tā, ka tur ir gaužām maz žogu, taču katram sunim ir skaidrs, ka jau nokāpjot zālājā no ietves esi iegājis kāda privātā teritorijā un tagad būs ziepes.
Bet varbūt man vienkārši ir dīvainas pieredzes un tas absolūti ne ar ko nav saistīts. |