| 5:42p |
par čiksām
to, ka man drausmīgi riebjas 'čiksas' es pat neuzskatu par problēmu - tā vienkārši ir un viss, man viņas liekas bezjēdzīgi - pilnībā balstīti uz lētu ārišķību radījumi... šī nepatika man netraucē, jo ikdienā, tieši tāpat kā ar popmūziku, TV, politiku, un citām brīnišķām lietām, ar šādiem radījumiem saskarsmes praktiski nav....
dažreiz skumjā daļa ir tā, ka tieši to pat pret mani jūt 'čiksas'... nezinu, ko viņas manī redz, bet visdrīzāk tas ir kaut kāds pretīgs, neglīts, nekopts nūģis, un tas būtībā nav tālu no objektīvās patiesības...
bet arī tas diez ko dzīvot netraucē, kamēr nesanāk kāds konflikts organizāciju starpā, kur no vienas puses ir šāda te būtne, un no otras - es, vai nav jāpiedalās darba pārrunās, kur gan vienā, gan otrā skatienā ir lasāms neizsakāms nicinājums, un kad šie skatieni satiekas, nekas labs būt nevar :D
un jā, jāatceras, ka ja man tomēr kaut ko no šādiem cilvēkiem vajag, jāfiltrē ko runāju un spļaudīties ar 'prokrastinācijas', 'deviances', 'a priori' un tamlīdzīgiem jēdzieniem nav diez ko prātīgi, jo pretējā skatienā nicinājuma izteiksmi sāk papildināt vatafaka izteiksme :) |