par maksimālu pūļa vadīšanu Kad aizsākās visa epopeja ar Maksimas sabrukšanu, prognozēju, ka masu histērija ilgs līdz trešdienai un līdz piektdienai paliks tikai īpaši apķērīgo indivīdu galvās - to, kas nepaspēja ielēkt idejā laikus, vai kas bija par rigīdu, lai laikus apstāties.... par laimi tā arī notika, jo parādījās aktuālākas ziņas..
Tie, kas ir lasījuši Gustavu le Bonu, armēņu izcelsmes Akopu Nazaretjanu vai jebkuru citu pazīstamu pūļa psiholoģijas pētnieku, gan jau pamanija, cik hrestomātiski šis "ugunsgrēks" pārņēma cilvēku prātus, sociālos portālus, masu medijus utt. Neesmu sazvērestības teoriju piekritējs, taču man bija ļoti izteikta sajūta, ka pasākums (ne jau maksimas sabrukšana, bet gan masu psihoze pēc tās) ir lieliski režisēts pasākums... Nevarēja nekrist acīs tas, cik eleganti šo notikumu izmantoja ļoti daudzas publiskās personas sava tēla paspodrināšanai... Visi sliktie un visur citur vainīgie pēkšņi kļuva ļoti cilvēcīgi, iejūtīgi un tuvi tautai... Bija skumji vērot, ka to pašu darīja arī cilvēki, kurus es ļoti cienu. Cilvēki, kurus es personīgi ļoti labi pazīstu un zinu, ko viņiem nozīmē sveša dzīvība, pēkšņi liek melnu lentīti un runā par cēlām un augstām lietām, neaizmirstot iebradāt dubļos merkantilos tirgotājus un korumpētos celtniekus. Šāda uzvedība, manā izpratnē, ir attaisnojama cilvēkiem, kuri a) nedomā paši, bet paļaujas uz citu, masu mediju un sociālajos portālos izteikto viedokli; b) ir ārkārtīgi emocionāli un iespaidojami, c) mirkļa uzplūdā kontekstā ar citām lietām, d) nav saņēmuši pietiekamu izglītību un iemācījušies diferencēt un filtrēt informāciju, e) ir pūlis...
Psiholoģijā un mārketingā ir tāds jēdziens, kā noenkurošana (anchoring)... Ko tas nozīmē? Piemēram (piemērs nav mans, bet kādreiz kaut kur dzirdēts), mēs aizvedām ģimenes locekļi uz lidostu un novēlam drošu un laimīgu lidojumu, taču tas ir nedaudz dīvaini, jo varbūtība, ka lidmašīna cietīs aviokatastrofā, ir daudz daudz mazāka, kā tāda, ka mēs iesim bojā atceļā no lidostas autoavārijā... Mēs klausāmies ziņas par aviokatastrofām un automātiski uzskatām, ka tas ir milzīgs risks, taču risks nomirt no aizrīšanās ir lielāks (šī informācija gan ir jāpārbauda)...
Jā, patiešām četrdesmit ciktur cilvēku nāve ir traģēdija, taču, ja mēs ieskatamies
world meters, redzam, ka šogad četri ar pusi miljoni cilvēku ir miruši no ar smēķēšanu saistītām slimībām - tās ir divas Latvijas.. kur tad tie bļāvēji par to, ka cigarešu ražošana un tirdzniecība ir apzināta slepkavība? interesanti, vai kāds no tiem, kas uzstājās par to, ka Maksima tagad ir jāklapē ciet, jebkad ir bijuši, piemēram paleatīvās aprūpes nodaļā un redzējuši, cik cilvēku katru dienu iet bojā drausmīgās mokās no slimībām, kuras ir saistītas ar neveselīgu dzīvesveidu vai citiem kontrolējamiem ārējiem apstākļiem? Kāpēc tad par to neviens nerunā? Grūti identificēt vainīgos? Mēs nevaram zināt, kurš ir vainīgs pie šīs katastrofas, bet būvnieks un tirgotājs šīs sekas izjutīs vēl ilgi... Katru dienu man jautā vai ARPC jumts, kurā es uzturos teju katru dienu, vēl nav sabrucis, jo to, redz, ir cēlis tās pats būvnieks, un koncertzālē arī pēdējos koncertos ir tāds patukšs... Kad vienai jaunkundzei piedāvājām biļeti uz Ivanova Atlantīdu, atzinās, ka vairāk nekad neapmeklēs šo iestādi, jo to ir cēlis šis pat būvnieks, lai gan iepriekš pati tur strādāja...
Šim visam stāstam ir ļoti spēcīga labā puse, būvnieki Latvijā piecreiz padomās, pirms kvalitatīvus materiālus aizstāt ar lētākiem, un no tā ieguvēji būs visi... Izņemot tos, kā kabatās nonāktu starpība..