par filmu skatīšanās preferencēm un Teo van Goga Interview viens no gadījumiem, kad pierādās tas, ka izcili režisori ir izcili pat nezinot, ka tie ir viņi :D
Interview es novilku torentos kopā ar vēl pārdesmit filmām, lai noskatītos (parasti gan drīzāk runa ir par "noklausīšanos") bekgraundā kaut ko darot... No torentiem filmas es velku pēc ļoti vienkārša principa - visu, kas:
- nav action vai horror bez piejaukumiem, tīņu komēdijas, filmas pēc komiksiem, melodrāmas, kostīmfilmas un lielākā daļa vēsturisko filmu, Holivudas filmas, kurās ir paredzami grandiozi kaujas skati un pakaļdzīšanās ainas, kā arī filmas, kuru mērķauditorija ir "Family"
- nav melnbaltas (šo es nekad neesmu sapratis, sevišķi ņemot vērā, ka filmas lielākoties klausos, nevis skatos, man ir izteikta nepatika pret 95% melnbalto filmu, kaut arī ir spīdoši izņēmumi)
- kurās nefilmējas konkrēti aktieri (visa 90-to gadu action varoņu plejāde, Gordons Frīmens un Toms Henks pēc 2005. gada, Pjērs Rišārs, Luijs de Finess, Belmondo, ļoti selektīvi skatos filmas ar Depardjē, Bridžitu Bordo un Ornellu Muti (kaut gan pēdējā ļoti patīk), Merilu Strīpu, Sandru Bulloku, Drū Berimoru, Odriju Tatu un daudziem citiem (pēdējo aktieru klātesamība filmā parasti nav īsti mīnuss, bet gan kārtējais plusiņš par labu tam, lai filmu neskatītos)
- kuras nav uzņemtas konkrētās valstīs - praktiski neskatos Indijas, Latvijas un Krievijas filmas, Krievijas gan tikai tās, kas ir tapušas pēc 2000. gada, esmu ļoti uzmanīgs ar visām dienvidamerikas filmām, reti skatos valstu, kur valdošās reliģijas ir islāms un jūdaisms, jo man drausmīgi nepatīk, kad filmās ir daudz morāles un cenzūras, taču ir ļoti spoži izņēmumi, no Eiropas neinteresē Ungārijas, Bulgārijas, Rumānijas, Baltkrievijas, Slovēnijas, un ar maziem izņēmumiem Slovākijas, Polijas un Lietuvas filmas
nu un to, kas neietilpst šajos mīnusos, es velku un skatos visu... ja tomēr kaut kas ietilpst, tad skatos uz citām lietām - uz režisoriem un aktieriem - man ir virkne favorītu gan starp vieniem, gan starp otriem, kuru klātesamība tiros gandrīz uz 100% nozīmēs, ka es šo filmu noskatīšos (izņēmumi ir, kad mīnusi pārsniedz plusus, kā tas ir ar vairākām filmām ar Geriju Oldmenu - Hariji Poteri, seriāla Friends sērijas, Betmeni (neglābj pat Kristiāns Beils, kas man ir vienā plauktiņā ar Oldmenu), un dažādas tīņu vampīr/vilkačsāgas)
lielākoties filmas klausos fonā pa brīdim uzmetot skatienu, bet gadās, ka tomēr paķer uzmanību, kas gan notiek drausmīgi reti... uzmanības dalīšana ir mana galvenā problēma, es nespēju ilgstoši koncentrēt uzmanību uz vienu lietu, tāpēc ja skatos filmu, tad paralēli arī kaut ko rakstu, vai geimoju, risinu sudoku, gatavoju ēst un daru vēl simts lietas - tas arī iemesls, kāpēc praktiski neapmeklēju kino un ļoti reti koncertus...
tātad, šoreiz bija filma
Interview, par kuru nezināju neko un biju pārliecināts, ka tā ir Serbu filma... fonā spēlēju skairimu taču uzmanību piesaistīja jau kādā desmitajā minūtē... filma - dialogs un intelektuāla divkauja, līdzīgi kā vēl viena filma, kura ir manā favorītu sarakstā
Sleuth (pēdējā gan ir holivudiski raksturīgi piesātināta ar nelieliem ekšn elementiem, lai skatītāji neaizmigtu)... filma par to, kā žurnālists cenšas ņemt interviju no megaseksīgas lētu ziepju operu zvaigznes... viennozīmīgi ir vērts noskatīties...
nu jā, noskatījos to aizvakar, nebiju pačekojis kas tā par filmu, un tikai šodien sāku par to nedaudz meklēt, un izrādījās, ka režisors ir Teo van Gogs... un tikai tad atpazinu rokrakstu :D