| 8:31a |
par programmēšanu
tātad visu šo nedēļu staigāju uz datu struktūrām un algoritimiem un uz objektorientēto programmēšanu, pirmā notiek kopā ar 2. kursa programmētājiem, otrā - ar trešā... un omg kāds tas ir frīkšovs... viņi ir tieši tādi, kādus viņus rāda filmās - pilnīgi psihi, ar dīvainām ķermeņa konstitūcijām, dīvainām frizūrām, no pirmā acu uzmetiena nekad nemazgātiem matiem un drēbēm, kas vienmēr ir tās pašas, lielākajai daļai ir smagi dažāda veida dikcijas defekti, praktiski visi izskatās pēc tādiem, kurus vēl nesen skolā visi sita... un runā tikai par datoriem - linukss, dzelži, problēmas ar tīklu savienojumiem, etc. nekad neesmu viņus dzirdējis runājam par meitenēm vai mašīnām vai whatever par ko jārunā divdesmitgadīgiem, divdesmitviengadīgiem puikām... pilnīgs pretstats mūsu e-komersantiem, kas uzvedas kā 12 gadīgi puišeļi, kas rausta meitenes, starpbrīžos starp lekcijām un pīpēšanām nēsājas pa gaiteņiem acīmredzot kaut ko spēlējot, bučojas savā starpā, dara visu, lai sabotētu lekcijas un izvestu pasniedzējus (un mani, jo es atnāku uz vienu lekciju nedēļā, lai to noklausītos, nevis dzirdētu, kā man aiz muguras kaut kāds āksts dzied vai kaut ko skaļi komentē)...
nu jā, un sasodīto C++ es visas pēdējās naktis redzu sapņos... mīlējoties acu priekšā klasisko Aivazovska vai Tērnera vētrainās jūras vai tuksnešu smilšu vētru, u.c. vietā es redzu kodu rindiņas - saistītos sarakstus, datu masīvus, struktūras un klases un tas viss savā starpā rīko kaut kādas orģijas... šonakt pēdējais sapnis bija par to, ka es centos rakstīt programmu kaut kādas ētiskas problēmas risināšanai, kas autora grāmatā bija aprakstīta daudzās lapās un es to visu centos pārlikt programmā... es nevarēju tikt ar to galā un domāju, ka man šo uzdevumu neieskaitīs un es nekad nenokārtošu programmēšanu... |