Adon

atkal par kino - viss kopā
pēdējās dienās noskatījos daudzas Holivudas filmas (bija izlaistas vairākas Holivudas svētdienas un gribējās atgūt iekavēto)..

- Amerikā joprojām darbojas absolūti neslēpta propoganda.. aiz savas pārliekās mīlestības pret Kevinu Bēkonu (kaut arī lielākā daļa filmu, kurās viņš filmējas, man nepatīk), noskatījos Taking Chance.. ļoti sen nebiju redzējis neko tik drausmīgi banālu.. saprastu, ja tādu produktu ražotu WWII laikā.. tolaik bija mazāks pieejamās informācijas apjoms un cilvēki lētticīgāki, bet mūsdienās kas tāds ir absolūti garām.. nu kamōn - katrs galvenā varoņa skatiens un žests, katrs vārds ko viņš saka, liekams pie citātiem.. nomira viens amerikāņu zaldāts un tā ir traģēdija visai pasaulei.. morga darbinieki met bēdīgus skatienus un ar maigumu noglāsta roku, asaras acīs.. galvenajam varonim pie mums piedāvātu paārstēties Tvaika ielas iestādē, jo viņa uzvedība un motivācijas ir absolūti nesaprotamas un ļoti dīvainas no mūsu platuma grādu viedokļa..

- man laikam par to ir drausmīgi jākaunās, bet man patīk projekti, kuros filmējas Mikijs Rurks.. šoreiz, pat neskatoties uz to, ka dotais žanrs man izteikti nepatīk, pirmās minūtes četrdesmit ar zināmu interesi skatījos Killshot..

- man tā pieredzes bagāža neļauj izdarīt vispusīgus secinājumus, tāpēc sekojošs jautājums - mīlēšanās procesā augšējā partnera dibena apklāšana ar segu, palagu vai dvieli ir normāla, raksturīga parādība vai arī vienkārši neveikls cenzūras mēģinājums? biju to piefiksējis jau sen, šoreiz vienkārši vienā filmā tas bija pārāk uzkrītoši, kad bija pēc kārtas vairākas gultas ainas un tad katrā bija citi apstākļi - sākot no bezmaz saliekamās gultas ar kaut kādu saburzītu matēriju, līdz "queen size bed" ar sarkaniem zīda palagiem un identiskām ainām.. pati filma patika - Cadillac Records..

- vēl viena banāla, bet jauka filmiņa par to, ka amerikāņu sapnis piepildās, neskatoties uz to, ka big brother is watching you - Astronaut Farmer, kaut gan ir jāatzīst, ka Torntons ir manā melnajā sarakstā..

- gana labas un skatāmas (katra citu iemeslu pēc) - Powder Blue un That Beautiful Somewhere..

- pārsteidza Before the Devil Knows You're Dead.. tāda sajūta, ka filma nav taisīta amerikas tirgum un jā, pēc šādām filmām gribas ticēt, ka amerikas kinomotogrāfs vēl nav galīgā pakaļā [excuse my french].. salīdzinoši (ar visām augstākminētajām filmām) maz klišeju, atšķirīgs un gana sarežģīts skatījums uz vienkāršu, uz vienas lapas uzrakstāmu scenāriju.. patiešām patika :)

vēl skatījos arī citas filmas, taču nekas tāds ievērības cienīgs...

nu jā, un kad mēnesi praktiski neesi skatījies holivudu, tikai fanču, spāņu, itāļu un korejiešu kino, klišejas krīt acīs vairāk kā jebkad.. rodas sajūta, ka jebkura filma ir izveidota no viena vienīga klišeju savirknējuma.. kādreiz kāds man pazīstams režisors izteica domu, ka vizuāli laba filma ir tad, kad paņemot jebkuru tās kadru, no tā var uztaisīt desktopa attēlu, šajā gadījumā nedaudz pārspīlējot var teikt, ka no Amerikas patērētāju kino paņemot jebkuru fragmentu, tai ir jābūt klišejai..