Tramvajs piebāzts, kas liekas dīvaini laikā, kad braucu no skolas atpakaļ pēc mašīnas (~20:00). Pie centrāltirgus iekāpj tipiņš sporta drēbēs ar mmmilzīgām austiņām uz ausīm, pa gabalu jau var dzirdēt, ka klausās bumsibumsi, nostājas man blakus. Instinktīvi jau piespiežu somiņu ciešāk, bet nolemju, ka viss taču būs ok. Jau tā mazliet kaitina viņa mūzika, bet kā par spīti pēc brīža sāk zvanīt viņa telefons, protams, ar bumsibumsi melodiju vēl, kuru viņš, protams, nedzird. Pēc brīža sadzird un paceļ beidzot:
- da, mama
- šas jedu damoj, zajedu k Julje, i budu doma uzhe skoro
- da, napisal, no eto bez tolka
- danu, prinjalji, no skazalji, shto jeslji dazhe razsmotrjat, to bez tolka, vsjo ravno eta apelacija...
- nu, ne volnuisja, nje plachj, vsjo zhe v poradjke, schto vi vsje volnujtjes
- nu shto budjet, nechevo nje budjet, v tjechenije mesjaca prijedut, zabirut i atvedut v tjurmu..
- da, chitire goda..
- nu maaaama, nu nje plachj zhe, vsjo zhe v poradkje
...