Tu cilvēks ved mājās darbu, galvā arvien skanot jautājumam: "Kad tas vienreiz beigsies?" un atbildei "Nekad, nekad.. jo tā ir labi, tā tam jābūt, un tā ir vislabāk.", kad pa radio skan Never ending story un piedevām pēc tam uzreiz "When I was young, I never needed anyone, And making love was just for fun, Theese days are gone, All by myselfe don't want to be, all by myselfe..."
Gribētos iemācīties sev noformulēt un aprakstīt šo sajūtu- tāds kā nepārtraukts iekšējs apjukums (ārēji it kā mieriņš), enerģija rodas no sazin kādām slēptām dzīlēm arvien no jauna, spēka nav, motivācija arvien izgaist, un tomēr beigās viss ir izdarīts labāk kā jebkad un lietas nokārtojas.
... vēl tikai no sirds uzsmaidīt un atdot visu mīļumu kādam, kam tas visvairāk patiktu un palīdzētu un turpināt, turpināt, turpināt...tā arvien...