perdikati: a) demokrātija nozīmē vairākuma izvēki; b) mazākums paliek nēapmierienāts; c) eiropas cilvēkam ir vainas apziņa; d) ja ir vainas apziņa, tad ir jāattaisno visi citi; e)mazākums uzvar vienmēr; f) eiropa ir mirusi. Mēs sajūsmināmies par to, ka esam radījuši pasauli, kas vēl nav tai gatava. Mēspriecājamies par to, kam mēs vēl ticam. Mēs zinām, ka mums nav taisnība, lai arī taisnība mums nav nevienam. Karš ie vienbģā izeja, bet mēs esam pierādījuši, ka tā nav. Bet Dievs pasmējās par mūsu muļķību. Mūsu nolemtība ir izmisums. Vēl Ieva ti nezināja unĀdams viņas kalps, kas izraidītie muļķi, kas izdomāja Aristoteli. Sasodītā čūska, kas zinātkāri plaiksnīja šajā ekstāzes baltumā. Vēl baltāku par mūžīgās svētlaimes baltmi; sasodīts, kā cilvēkam, eirpopas, pārākajam ir veicies, ka tas ir izcilākais star rasēm. Un muļķības, ka tā tas nav, jo tu, lasītāj, esi dzimis, un zini, ka tā tas ir. Svētās asinis lēja mūsu diženie, lai slacītu mūsu ceļu eļļaināku, mūsu gausajām kājām. Smieklīgie, eiropeieši, jūsu drausmās šausmas ir tikai tas, ko aizmirsuši esat, bet jūsu alkas ir tas, ko neaizmirst nedrīkstat. Bet atceraties - jūs nedrīkstat to, ko, jums, ļaundaru cilts Sinajas kalnā derēja. Smieklīie, jūs "ratio" kalpi esat piemirsuši to, ka kāds jūs ameta. Nē, nekas vairs nebus te taisnīgs. Kopš ūs darījāt šīs zemes tādas, ko uzskatāt ar savējām, tās mirks asinīs, bet jūsu pašu. Jo dzīvības kults ir jūs nāves kults. Jūsu dzīvība, eiropeieši ir jūsu nāve. Jo jūsu dzīvība ir dauds jebkam; jo jūsu dzīvība ir tyikai jūs paši; jo jūsu dzīvība ir pēdējā. Un tā jūs, jaukie, parakstijāt sev nāvi, jūs, tie, kas sev dzīvību saucāt. Jo dzīvība ir tas, kas savu nāvi spēj pretī statīt un savu nāvi tie sajūsmā sauc.