Pirms kāda laika Latvijas dzelsceļš izdomāja atsvaidzināt savus vilcienvagonus tos pārkrāsojot jaunās un modernās krāsās. Iespaids jau bija labs, tomēr tie bija tie paši vēži tikai citā kulītē. Smuki jau ka tādās modernās krāsās sakrāsots vilciena sastāvs kustās pa sliedēm, noplukusī zaļā krāsa jau sen bija apnikusi.

Padarīšana, tā teikt, apmeta kažoku uz otru pusi, kad sākās miksēšana starp vecajiem, zaļajiem vagoniem un jaunajiem - smukajiem (aptrūkās nauda krāsai vai nevarēja atrast, kas krāso??). Vēl ļaunāk kļuva, kad pie zaļajiem un smukajiem pievienojās kaut kādi nepatīkamas brūnas krāsas krāsojumi. Tas mani pavisam apbēdināja, jo nu tagad tie sastāvi izskatatās pēc totāla $ūda.

Sabiedriskais transports vispār tā aizsēdējies daudzus gadus atpakaļ, ja neskaita pa Rīgu kursējošos satiksmes autobusus.

Klejojot pa lielajām vispasaules tīmekļa ārēm nereti nākas ciest no pēkšņa sašutuma un vilšanās visā cilvēcē. Tāds uzskatāms piemērs būtu tā saucamais "spams" jeb mēstuļ-pasts. Mēstuļ-pasta gadījumā to avoti aizmirst seno bezapziņas citātu "nedari citam to, ko pats nedarītu sev", saviebjot, lielāko tiesu, nevienu vien kantora seju. Pats, jāatdzīst, no šī ļaunuma esmu veiksmīgi puslīdz izvairījies, tikai dāžreiz drūmos ziemas (dažreiz arī citos gadalaikos) vakaros nobirdinu kādu asaru par šī posta bezjēdzīgi apēstajiem resursiem

Runājot par uzbāzīgajām reklāmām, tikai godīgākā formā:

Tur tiek piedāvāts ielaist pa seju ar parasto telefonu kaut kādam operātoram - apkalpojošās sfēras darbiniekam. Tikai to nemūžam nevar izdarīt :((( un viss. Laikam tīmekļa reklāma paliks lēta un neattīstīta vēl ilgi.