|
[Mar. 16th, 2007|10:12 am] |
[ | mood |
| | sad | ] | Vakardien bija autobraukšana. un es esmu secinājusi, ka vivsvieglāk sadarboties ar instruktoru, ir tēlot blondu un uzdot stulbus jautājumus un smaidīt. piemēram:
1)ir bedrains ceļš, es, protams, braucu uz ~ 50, instruktors saķer galvu un saka: kāpēc tu pa bedrēm brauc ar tādu ātrumu? uz ko viņš saņem pretjautājumu: a kāpēc Latvijā ir tik drausmīgi ceļi? un Jūs zinājāt, ka Lembergs apcietināts? instruktors smaida un iesvilst par Lemberga jautājumu.
2)Instruktors: tagad pagriezies pa labi un apstājies vietā, kur tu domā kur drīkst. es pagriežos. parādās ceļš, uz kura ir apstājušās divas mašīnas. ir ~ pusotra josla.es manāmi nosvīstu. sāku smaidīt. neko nesaprotu. sāku koķetēt: es neko nesaprotu. kas notiek. bāc. es nezinu. un tad es apstājos labajā pusē tieši blakus vienai mašīnai un smaidot paskatos uz instrukotru. tad es nosvīstu. ieslēdzu pirmajā un saku: es labāk otrajā pusē, negribu no jums šodien dabūt pa mici. apstājos kreisajā. un saku: nu es apstājos un saķeru galvu, un smaidu. instruktors: nu tu jau varēji gan tur gan tur, tikai kāpēc, ja ir vesela iela, vajag nostāties tieši blakus tam auto tā, ka neviens nevar pabrukt garām? es turpinu smaidīt.
3) Instruktors: nogriezietis pie loka pa labi. es: vai vai vai ak vai, es nepaspēju, jābrauc vēl pa loku? (klusums) es kaut kur nogriežos. instruktors: tev tagad ir vismaz 20punkti. :) |
|
|