man ir slikti.
iļģuciema pieturā brucina māju. tādi divi metāla pirksti viegli plēš visu nost. saņem pirmā stāva balsta kolonnu, pagriež un bez piepūles izplēš, pārrauj tās resnās drātis kā diegus. tad nobrūk griesti un visa iela putekļos. un tad tie pirksti sāk cilāt. visas tās smagās lietas krīt apbrīnojami lēni.
beidzot varēs redzēt, kas visu laiku bijis aiz tās lielās mājas. nekad tur neesmu gājis. kaut kur jābūt sieviešu cietumam.