dārzā salmu cepurē gleznoju tēta nošautās pīles uz apaļa galda un balta ar oranžām svītrām galdauta. pēc laika ap pīlēm sarodas mušas, pēc laika kaut kas sāk smirdēt pēc sūda. pēc laika mušiņas līp klāt manam darbam. domāju par to, kā ar otu visu skaisto pārvēršu neglītajā.
tā arī nezinu, kas smirdēja pēc sūdiem, jo apkārt nebija neviena suņa sūda. iekāpis nekur nebiju. sliecos uz to, ka noticis kāds fenomens, kas gleznai licis smakot pēc tās kvalitātes - sūdīgi. šo hipotēzi atbalsta arī darbam klāt līpošo mušiņu kvantums.
viss jautrais notiek tad, kad es neesmu klāt.