lmr

lmr @ 19:54: tukums mani pametis.

asariņa.

atkal braucu vienā vilcienā ar invalīdu. bija aizmidzis un man šķita, ka varbūt viņš sēž nomiris ratiņkrēslā.
aizmigu, atkal mani baksta pirksts, šoreiz viņš pats gandrīz nogulējis pieturu, konduktore aši vagona mikrofonā, kuru pielietojumā redzēju pirmo reizi, vadītājam saka, lai uzgaida. turēju durvis, kamēr viņš izvizinājās ārā un nolīda no ratiņkrēsla, kamēr to no apakšas izcēla kāds garāmgājējs, tādēļ mani tur nemaz nevajadzēja.

vēl nesen pretējā mājā redzēju bezkāji, kura ratiņkrēslu nesa augšā, kamēr viņš pats pa mājas kāpnēm lēni rāpoja uz rokām. gandrīz paklupu, jo mirklīgi nejutu kājas.

vienīgā saskarsme man ar vecmammu ir čau un kristīga satura lapiņas uz mana galda. uz tās sākotnēji ar sarkano pildspalvu uzrakstījusi "dāvim", arī tekstā vairums pasvītrots sarkanā krāsā. pēc laika pārlasījusi vēlreiz, šoreiz rokā zilā pildspalva, pasvītrojusi visu atlikušo, un vēlreiz pasvītrojusi to, ko jau bija pasvītroju ar sarkano, un aiz "dāvim", ko arī pārvilkusi ar zilo, ielikusi komatiņu un pierakstījusi "jānim un pārējiem".

vismaz nav "dāvim, dāv jānim un pārējiem"