lmr

lmr @ 14:20: braucu ar vilcienu uz tukumu, man blakus apsēdās vecenīte, priekšā viņas vecītis. aizmigu, pamodos, viņi piecēlās un izkāpa savā pieturā, aizvēru acis. kāds blakus smagi apsēdās, paskatījos pa kreisi - redzēta soma, zaļa jaka - viņa. man kļuva mazliet nelabi, nelaimīgu seju skatījos ārā pa logu, svīdu un tēloju, ka guļu.

pusstundu nekas nenotika. ar perifēro redzi uztvēru, ka viņa lasa kādu biezu, vecu sējumu krievu valodā un ik pa laikam to aizver, uzliek uz tā elkoni un pavada laiku feispalmojot.

domāju izvilkt lapiņu, uzrakstīt "kāpēc tu tā dari?" un iedot to viņai. galvā risināju dažādus scenārijus, kuros viņa speciāli atstāj grāmatu man blakus, kad kāpj ārā slokā - lai man skolā tā būtu jāatdod. un grāmatā noteikti būtu kaut kas, kas man jāizlasa.

viņa no somas izvilka taigera skiču bloku un zīmuli, kaut ko tajā ierakstīja un aizvēra to ciet ar zīmuli atvērumā. paslidināja uz manu pusi.
pasmaidīju lejas kaktiņu smaidu un bēdīgi savilku uzacis.

"uzdrīksties nenobīties"

nu fak. nu kronis visam. un vēl linda aizvakar stāstīja, ka arī viņa ir uzdrīkstējusies nenobīties un komplimentē trolejbusu cilvēkus, un tas viss tikai tādēļ, ka literatūrā bija jāraksta domraksts par to vācieša citātu.

svīdu vēl vairāk.

uzrakstīju "kāpēc tu tā dari?"

un iedevu atpakaļ.
un tā nu mēs komunicējām

viņa "kāpēc tu uz mani skaties?"
es "es uz tevi neskatos"
"tagad nē"
"cilvēki mēdz saskatīties"
"izkāpsim vaivaros?"
"es braucu uz dzimšanas dienu. citu reizi."
"rīt?"
"rīt es cepšu gaļu. citu reizi."
"ar citu reizi tu domā citu reizi vai nekad?"

nezinu, es nezinu ko es domāju ar citu reizi. ja viņa visā šajā laikā nav sapratusi, ka nē, ko esmu viņai teicis pa telefonu, īsziņas veidā, vēstules draugos veidā un raujoties ārā no viņas uzbrūkošā apskāviena pirms gada veidā, tad kā lai vēl es viņai pasaku nē, ja ne kratot viņu aiz pleciem un sejā kliedzot NĒ!

"citu reizi. aiznākamnedēļ. atā."

un klāt jau bija sloka, viņa somā ielikusi savu sējumu, iedevu skiču bloku un viņa pazuda.
tā arī viņai sejā nepaskatījos.

dzimšanas dienā elīna aizmiga pie galda, pamodās nikna un dirsa virsū jubilārei. un es pārsteidzošā kārtā visu atceros. vēl tur bija aitas. nobijos, kad tumsā smēķēju.