lmr

lmr @ 13:00: nuja, pagājušajā gadā neliku vēsturē eksāmenu, jāliek šogad. tagad skatos internetā eksāmenus un drebu no savas nezināšanas.

meklēju elīnas doto kilogramu ar materiāliem - nav nekur. nebrīnos, ja vecā būtu aiznesusi tos dedzināt, zini - nevajag jancītim lasīt to sūdu, jau tā pilns ar sūdiem, lai viņš nelasa to, ko grib, lai lasa jauno derību.
šodien atnesa un nolika uz spilvena.

- lasi, jancīt
- man vēl skolai jāiz-
- LASI ŠITO

visa māja auksta, sēžu halātā, jo gribēju iet vannā, bet ak, nē, neviens šajā mājā nemazgājas, tāpēc cilvēki aizmirsuši ieslēgt to verķi, kas silda ūdeni. hoho! gribēju pirms dienām trim iet dušā, bet dāvītis ar savu draudzeni bija izlietojis visu silto ūdeni, tad nu es gaidīju divas stundas, lai ietu dušā. iegāju - auksts kā ledus. es nevaru tādā pamazgāties, ja apkārt vēl ir neiekurinātās mājas pēdu saldējošā grīda un manā degunā ir mūžīgie lietus mākoņi. tāpat bija jābrauc uz rīgu, tāpēc mazgājos tur. vecāki brauc uz pirti, vecmamma iet dušā reizi mēnesī, dāvis arī reti, ik pa laikam paceļot rociņu un pašķielējot uz padusīti, vai nav iesvīdis.

un es esmu dusmīgs.

māte ienāca manā istabā meklēt to kilogramu ar materiāliem un smaržoja tieši tāpat kā pirms gadiem, kad man vēl bija lauki, kuros vecāki mūs atstāja, kamēr ceļoja, un tad atbrauca mūs atpestīt no vecmammas, kas tolaik nebija tik šausmīga, un tad viņa smaržoja tieši tā un uzdāvināja man burbuļus, un kā lai es uz viņu dusmojos.