tajā bija divas mājas un auga koki, zombiji bija tādi lēni, veci aristokrāti, kurus es ar briļļainu čalīti apšaudījām no mājas jumta. pēc tam sienā parādījās durvis, aiz kurām bija baltu istabu durvju labirints, pilns kastēm un dušas aizkariem. pēc tam izlauzāmies publiskā dušā, un mums no mugurpuses iznāca puskaila japāniete. ārpuse izskatījās pēc teksasas nomales.
vēl es sapņoju sapni, kurā bija daudz kailu cilvēku, visi nepazīstami. visu laiku bija vakars un iedegtas naktslampiņas. visi gulējām zem lielas, pufīgas, baltas segas, un apkārt valdīja kaut kāda milzīga incesta sajūta, lai gan nekas nenotika. vēl kāds nomira un es atceros tikai kāju saskaršanās sajūtu.
vēl es sapņoju, ka biju debesu istabā. koka grīda, šur tur iet tiltiņi, bet kanāla vietā ir caurums grīdā, caur kuru varēja redzēt mežainus kalnus un prom braucošas mašīnas tieši zem mums, it kā mēs būtu debesīs.