lmr

lmr @ 22:07: sen nebiju juties skumji.

pirms angļu valodas sarijos baldriāņus, tad ar pārāk pukstošu sirsniņu un drebošu balstiņu aizgāju noprezentēt savu prezentāciju par varžu kājiņu pātēriņu eiropā. tad es jutos slikti par savām cilvēkbailēm un skumjā baldriāņu mierā centrā lēnām grimu mazā depresijā.

tad es gandrīz aizmigu tramvajā, kad lasīju deloveja kundzi. un tad es atmodos normāls.

man laikam dažkārt patīk skumt.
ja es ilgi neskumstu, es jūtos mazliet netīri.

ko.