mazā transā iegrimis guļu gultā un mētāju balonu, kas izlaidis pusi hēlija, domāju par dzīvi. vecā atkal nevajadzīgi rušinās, tekalē no viena gala uz otru, saliek manas apakšbikses maisā, nezinu kādēļ.
- vilksi tagad šito? :))
- nezinu
- kā nezini?
- nu, es nezinu, līs vai nelīs.
- kā nezini? vai tad pa stundiņu kaut kas mainīsies?
aiz loga spīd saule, bet pa vidu liels negaisa mākonis.
- vai nav vienalga? noliec uz gultas, vēlāk izdomāšu.
- ... ... ... :((((((((((((((((((((((( KĀPĒC TU TĀDĀ TONĪ AR MANI RUNĀ, KAS TEV IR?
- ?
- ES TIKAI TO LABĀKO VISU LAIKU GRIBU, BET TU TIK NELAIPNI, DĀVĪTIS VISMAZ KAUT KĀ, BET TEV IR JĀMAINĀS! GRIBI TO VAI NĒ! TEV IR JĀMAINĀS!
- ...
- tā kā tādam sunim... tā kā tādam sunim... ;(((((((((((((( visa tā mīlestībiņa, ko tev bērnībā devām dāv.. jancīti... blablablablablablablablabla nepateicīgs blaablabla kaut kā tās dusmas taču jāsavalda blablablabla īgns bla ērglis.
un es guļu, mētāju savu balonu un nesaprotu, ko es daru nepareizi.