lmr

lmr @ 21:01: kaut kad sen atpakaļ draugos iepatīkoju vienas trakas čikiņas bildi.

tad viņa mani uzaicināja.

nuvot.

iepriekš ķiķināju par viņas apsēstību ar ķīnu un interneta adresēs pārveidotajām bildītēm, par nenormāli daudz smaidiņu rakstiem dienasgrāmatās.

un tad viņa man sāka rakstīt.

tad viņa pastāstīja, ka viņa ir neārstējami slima galvā. dažkārt redz halucinācijas, bieži reibina galvu un krīt. un neatceras lietas.

un tad es jutos sliktisliktislikti, betnu, kā es varēju zināt.

un tā viņa man turpina rakstīt. tagad sāk uzmākties.
es parasti neatbildu, jo viņa raksta nenormālu sviestu.

ja atbildu, viņa uzmācas vēl biežāk. sauc mani par savu laimes kaķi, par kisi. jautā, kad es sākšot murrāt, kas man garšo, kad es viņu gleznošot.