lmr

lmr @ 21:37: braucu mājās tramvajā, sēdēju aiz muguras bārdainam vecītim.

novilka cepurīti, pakasīja kreveļainu, pliku pakausīti. (kāpēc veciem cilvēkiem krīt ārā mati, bet ne bārda?)
izvilka no somas dzērveņu dzērienu, tad samtiņu. dzēra samtiņu, uzdzēra dzērvenīti.

tad viņš ilgi savādi kustināja roku zem jakas, tā, ka tas izskatījās nelāgi.
tad viņš pacēla zila krekla apkaklīti un divdesmit minūtes to turēja priekšā sejai, ik pa laikam sāpīgi ieklepojoties un kratoties.
uz apkakles bija daži mazi, brūni pleķīši. cerēju, ka viņam nebija tuberkulozes.
ik pa laikam šķita, ka viņš atspulgā mani vēro, bet tad sapratu, ka viņš tikai pārliecinās, lai nevēroju viņu.

pa kaut kādu mazu spraudziņu man sejā pūta caurejas vējiņš.

ārā tumšs, ārā nakts, kopā ar kaut kādu sievieti tipināju vienu ceļu, tad kopīgi līdz potītēm ielūzām trotuāra ledū, tad es skaļi iesmējos un viņa aizbēga.

jūtos priecīgs.