lmr

lmr @ 22:38: ziemas zābaki ir depresija. tie ir smagi, they drag me down.

es gribētu būt digitāls eņģelis – algoritmi, zelta griezums, procedural textures, jaušība un simetrija. katrs mats vizuļojoša varavīksne simetriskas statiskās elektrības erekcijā. dzīves līnija ap plaukstām mestu pilnu apli. es būtu sterils, neauglīgs un viegls – vien daži megabaiti.

(šodien) esmu sviedri, siekalas, puņķi, krēpas, pumpas, krunkas, cauri zobi, uzpūties vēders, saplaisājuši ienadži, rugāji, ķiploku elpa, izdalījumi. es aizņemu daudz vietas, un mana rīcība aizņem vēl vairāk.

katru dienu pēc dušas izķemmēju taisnu savu matu celiņu. tas ir mans zen garden, mana līdzenā taka.

es kādreiz gribētu justies tik ērti, cik ērti izskatās zheani stringos, kaķis ar paceltu asti.

es savam ķermenim līdz galam neuzticos. laikam to nepazīstu.