no tāluma šķiet, ka tā zīmēta ar melnu tinti un smalku spalvu: koki, krusti, kapu kopiņu apmales un žogi, kas iežogo baltus kvadrātus - zīmes uz sniega papīra.
koku zari pirkstgalos satvēruši mazas spīdīgas ūdens lodītes, un tad pa vienai tās atlaiž. lāses krīt un sniegā atstāj vertikālus tuneļus.
ūdens caururbj pats sevi, tikai citā stāvoklī.