lmr

lmr @ 14:17: vannas putas ap ūdens strūklu izaug kā kekss. ja putu keksu paņem rokās, to var sagriezt gabalos ar ūdens strūklas nazi. es gribētu vilkt putas. uzziest uz sevis burbuļu apģērbu. zeķbikses. kā aksesuāru starp pirkstiem putu peldplēvi. kad putas pierimst, paliek manā elpā dreifējoši plāni putu kontinenti. putas cenzē manu kailumu, spraugas tajās ir peepholes. uz manām kājām atstarojas ūdens kustība. kad ieelpo, krūškurvis uzpeld, kad izelpo - nogrimst. krāniņš ir pludiņš. kad ausis zem ūdens, dzird asinis plūstam. jūt sirdi pukstam. ar pēdu izrāvu notekas aizbāzni un paliku guļam, kamēr ūdens līmenis kritās. es biju iznirstoša sala, magnētiskā rezonanse, ūdens kontūra. līdz ar ūdeni aiztecēju es pats. pliks tukšā vannā, manā krūšu bedrē, manā pectus excavatum, izveidojusies otra vanna, vanna vannā, trauks traukā.

divos naktī taksometra vadītājs man sejā iepūta piparu gāzi.