bet šorīt pamodos no randiņa caur tukuma baznīcām. tās visas bija apaļas, tajās bija tikai suvenīru veikali. tur tirgoja plakātus, uz viena no tiem bija vīrietis ratiņkrēslā. visas sienas bija nokārtas ar lentītēs iesietiem dažādās formās (ripiņās un siera trīsstūros) sapresētiem dvieļiem (tiem, kuri izplešas par dvieļiem, kad tos ieliek ūdenī).
finālā šausmās skatījos, kā mans date grīļodamies pārkrīt pāri margām un izplestām rokām nositas milzīgā krāterī, ko izveidojusi tur tikko nokritusi lidmašīna.
esmu pārvācies.
jau otro dienu mostos no tā, ka sejā spīd rīta saule. tad tā pazūd un neparādās vairs visu atlikušo dienu.