lmr

lmr @ 11:09: biju savā istabā. tā bija liela un atradās mājas otrajā stāvā, grīdas un sienas no pelēka koka, griesti balti, istabas pretējos galos divi nelieli logu kvadrāti. mamma man bija iedevusi savu elektrošoku, ar kuru es nošokēju augļu mušiņas, lai, tās spiežot ar pirkstiem, nenosmērētu griestus ar to līķīšiem. starp griestiem un sienu pamanīju nelielu spraugu - tur tumši bēniņi. zābaki, grāmatas, kastes, zirnekļu tīkli, bet pie pašas malas izveidots tāds kā altārītis ar neredzētu dievu figūriņām, drīzāk rotaļlietām, kas veidotas no sausa koka, vieglas kā papīrs. viena no figūriņām bija ielikta zirnekļtīkla centrā, tāda kā sakaltusi briežvabole ar pelēku leoparda rakstu.

biju arī milzīgā villā, ciemos pie katrīnas. visi sanākuši uz golfa laukuma un pludmales atklāšanu villas pagalmā. viesi, kleitas un uzvalki, uzņemšanas telpā dzer šampanieti un uzkož. lū atnesusi dāvanu. tādu pašu dāvanu atnesuši gandrīz visi viesi - baltu plastmasas kārbu ar noslidināmu vāku. visi noslidina kārbām vākus un izgāž saturu uz grīdas - melnus, gludus, grubuļainus akmentiņus. tie vibrē. tie vibrē viens otram klāt vai atgrūžas, uz grīdas veidojot akmentiņu grupējumus, pūžņus, un no pūžņiem pamazām izkārtojoties nelielos regulāros trīsstūros, kas veido vienotu ģeometrisku rakstu, zīmes, ornamentus, turpinot vibrēt. kad vaicāju lū, kas tas ir, viņa teica - kaut kas ar magnētiem, pretpoli. stāvēju un skatījos uz vibrējošo akmeņu pūžņiem un rakstiem starp labi tērptiem šampanieša malkotājiem, kas tiem nepievērsa nekādu uzmanību. gan jau kārtējais mēsls no tiger.