tā ir pelēkbrūna, izskatās noputējusi, vietām mirdz kā bronza. tajā var redzēt nāves agoniju. viduslīnijā izliecies mugurkauls, dzīslas - izspiedušās tievas ribas, starp tām āda iekritusies, pret simetrijas asi abas lapas puses ir ierullējušās, veidojot garu krūškurvi. tā ir ierāvusies pati sevī. norāvu un nezināju, kā lai aiznes mājās. cimdā nejutīšu, ka saspiežu, kabatā arī ne. nesu kailā plaukstā, pirksti kā sargājošs vāks. futrālis, plaukstas zārks. līdz mājām aukstums plaukstas kārbu bija aizslēdzis ciet.
tagad uz galda gaismiņā tā izskatās pēc kūniņas. pēc spirālveida gliemežvāku siāmas dvīņiem, kopā saauguši viduslīnijā.
blakus tai stāv nezināma dzīvnieka galvaskauss, ko tētis atrada mežā. es nezināju, ka tie ir tik asi. tas ir veidots no lieliem kaula puzles gabaliem ar vissmalkākajām savienojumu vietām - slīpiem meandriem. deguna dobumā palikusi miniatūra gliemeža mājiņa, kas sašķoba visu manu perspektīvu. mājiņa galvaskausā. kaulu sienas.