lmr

[info]lmr @ 07:45: esmu mājās.

ceļš bija mokošs - trīs dienas līdz augšai piekrautā mašīnā kopā ar abiem vecākiem un diviem viņu draugiem. braucām arī pa nakti, pārāk lielā ātrumā uz nepazīstama, ļoti līkumaina ceļa. tad no tumsas uz ceļa iznira lapsiņa, tad dzērājs. nespēju beigt iztēloties, kā strauji bremzējot no krēsla apakšas izslīdēs lētās kafijas pakas un sasprūdīs pedāļos, kā burbona pudele no plauktiņa virs šofera galvas lidos man sejā, bet mammai būs vismaz smadzeņu satricinājums no pakausī ietriekušās alus sešpakas.

cik bronza ir skaista! viss, kas netiek aizskarts, oksidējas un kļūst tumšs. tā kā tāds pieskārienu reģistrators. bronzas lauvām spīd degungali, bronzas sievietes it kā sauļojušās krūšturī. vienu brīdi mamma fotografēja tēti, kurš aiztika melnas sievietes tūristu nopulētās zeltainās bronzas krūtis, kamēr mammas draudzene kutināja zeltainus bronzas pautiņus melnam jauneklim, viņu fotografēja viņas vīrs. es, aiz sakostiem zobiem ieslodzījis skaļu ņirgu, fotografēju ar acīm.

mājās ir skudru invāzija. sēdējām pie vakariņu galda, dzērām viskiju un spiedām skudras.

vecmamma pa šo laiku sākusi kļūt kurla, ar viņu jārunā kliegšus. pamodos sešos no rīta no šausmīga trokšņa. atvēru acis, pirmais, ko ieraudzīju - mākoņu tapetes uz griestiem, pirmais, ko saklausīju - I LOVE GOD. vecmammai ir jauns radio, tas sešos no rīta ieslēdz kristīgo radio. tik skaļi, ka var dzirdēt visās istabās pirmajā stāvā.

Reply

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Powered by Sviesta Ciba