lmr

lmr @ 13:09: bieži sevī pamanu bērnišķīgu, popsīgu, vulgāru, krāsainu un šausmīgi naivu meitenīti. bet izskatos es smieklīgi nopietns, un gribētu vēl nopietnāk. gribētu ziemā melnā mētelī līdz zemei slīdēt apkārt kā garš, tumšs, biedējošs konuss ar acīm un matu kušķi galā. kad tumšos vakaros ietu mājās, no skolas nākošie bērni atskatītos pār plecu, ieraudzītu mani un ātri bēgtu prom, mana klusā ķiķināšana liktu viņiem skriet vēl ātrāk. agrāk tā jau ir noticis.