es tikai gribēju jums parādīt šo 18. gadsimtā radīto mehanizēto sudraba gulbi no stikla ūdens izvelkam zivtiņu.
un šo mehānisko puisīti, kurš raksta dzejoļus un zīmē.
es iztēlojos, ka automatonu kustības veido kustību pieraksti mīkstā materiālā, ka rakstošā puisīša roka sākumā bijusi puisīša radītāja roka, ap kuru aplikts metāla karkass ar no tā nostieptām stieplēm vai makšķerauklām, kuru smagie gali kādā mīkstā materiālā, varbūt rotējošā māla ripā, ieglāsta vai izgrebj kustību līniju - kustības padziļinājumus un pacēlumus, tādu kā telpisku seismogrāfa pierakstu, līdzīgi kā ierakstīti skaņas ceļi vinila platē. vēlāk šī līnija tiek nokopēta metālā, saglabājot senos žestus, kurus atskaņo ieļļotu metāla pirkstu glāsti.
vēl es gribēju pateikt, ka priecājos, ka neesat mani atdraugojuši. es visu izlasu. izlasu un sajūtos arī mazliet slikti, ka neko nedodu pretī.
es tomēr vienmēr mazliet esmu bijis mēbele. krēsls, kurš sēž krēslā. tumšs kakts, kurš ieklepojas.