lmr

lmr @ 23:25: izlasīju alberti traktātu par glezniecību. smieklīgs. un tur arī - glezniecībai jābūt skaistai. bet rakstīts jau arī sen.

es nezinu.
akadēmijā ir arī modeļi ar defektiem. greizas acis, viena krūts kā balons, kas ilgi stāvējis piepūsts, un, kad tam pieskaras, tas saraujas pieskāriena vietā. nu tāda, kurai kāds piedūries. un es domāju, kā man viņus zīmēt vai gleznot, vai ar tiem defektiem vai bez. vai viņi justos aizskarti, ja es viņus uzlabotu? it kā viņi nebūtu pietiekami labi. vai arī viņi tieši justos aizskarti, ja es viņus neuzlabotu, ka redzu viņu defektus, ka viņi jau tādi patiesībā iekšā nav. un vai man vispār ir jādomā par to, kā viņi justos, aplūkojot darbu? un tās taču galu galā ir tikai studijas, nevar pārmest defekta studiju, un kāpēc es vispār uztraucos par kaut ko tādu.

un cik tad pieklājīgi būtu pagriezt modeļa galvu, lai neredz greizo aci? uzlikt galvā ķiveri, lai neredz savādo pakausi? man tas šķiet rupji. defekti nemaina neko, līdz ar to tie ir skaisti, jo spiež skatīties tiem pāri.