:
biju nelielā pilsētā pie okeāna. uz sauszemes bija milzīgi, zili, sniegoti kalni, bet okeānā - trīs gigantiskas virsotnes, tik augstas, ka varētu būt caurdūrušas ozona slāni, saules gaismā rozā zeltā. apbrīnā izklaidīgi gāju pa platas ielas vidu. man garām pabrauca mašīna. ievēroju, ka tajā nav ne šofera, ne pasažieru. ievēroju, ka visas mašīnas brauc pašas. sapratu, ka sapņoju, aplecu otrādi un no prieka nobučoju pieri vienīgajam pilsētiņas iedzīvotājam, kurš pēkšņi bija materializējies manā priekšā - vecs, īss onkulītis ar apaļu seju, alus vēderu, sirmām ūsām un pliku galvvidu. skrēju uz okeānu darīt sapņu lietas, bet ieskrēju nomodā.