lmr

Arhivētais

22. Novembris 2017

19:23: šodien man atkal patika gleznot.
un kļūdas man šķita smieklīgas, un es taču tās varu labot, nevis grimt depresijā. mariju es gleznoju ar prieku. beidzot var gleznot tvirtu, simetrisku un jauneklīgu ķermeni. tajā visu var redzēt un saprast, viss ir savās vietās, to ir prieks uzlūkot. viņa it visās kustībās ir gracioza. kā viņa staipās un lokās, un izpurina notirpušās ekstremitātes, to visu varētu skatīties palēninājumā vai pa kadriem. un acis viņai tik lielas un mirdzošas, un mati saņemti augšup tādā kā vēdeklī, mulates deguns un lūpas puspavērtas, rozā pirkstgali, visa viņa tāda persikaina un šausmīgi skaista.

21:54: es esmu tur, kur nav putekļu. un putekļos taču lielu daļu sastāda arī mana āda. un viss te ir putekļos! un man ir tik grūti tos noslaucīt, es esmu tik slinks! jo ilgāk šeit uzturos ar sevi, jo vairāk manis ir man apkārt. es pats arī darbojos kā tādi putekļi, es apmeklētajās vietās atstāju savus putekļus, klājos pāri.

glaudu savu sildītāju kā dzīvnieku. ribas.

Powered by Sviesta Ciba