lmr

Arhivētais

9. Oktobris 2017

10:28: pirmā prezentācija bija fakin septiņos no rīta. lielā konferenču zālē cilvēkiem, kas ēda brokastis, rādīju savu planšetē uzbakstīto prezentāciju. zāle bija gandrīz tukša, bija kādi divdesmit cilvēki. pirms sāku runāt, galvenā dāma ar kaut kādu medaļu kaklā nodzindzināja zvaniņu. nezinu, izskatījās pēc sektas.
neiztiku arī bez prāta aptumsuma. minūti sēdēju un smaidīju, lūrot ekrānā, galvā man "program not responding". visu aizmirsu, daudz ko izlaidu, beidzu prezentāciju par ātru. stresā mana angļu valoda svārstās no sakarīgas līdz pilnīgi primitīvai. pēc tam gan daži nāca teikt, ka esot ieinteresēti, bet ticamākais, ka to viņi aiz laipnības saka visiem, jo tādas tikšanās viņiem notiekot reizi nedēļā.
bet nu vispār jau šeit ir jauki. dzīvoju pie vecas sieviņas trīsstāvu mājā kanāla malā. māja smaržo pēc vecuma, visa ar mākslu - labu un sliktu. man ir pašam sava istaba trešajā stāvā, ēdiens garšīgs. vakar naktī taisījām izstādei flaijerus wordā. pastaigā redzēju zaķi.

man patīk, ka no zemes kā tādi kauli ārā lien akmens virsmas, un sūnas uz tām kā tādas kreveles uz pušuma. uz dažām tādām granīta sienām cilvēki zīmē grafiti.

atslēgas zviedri durvīs sprauž otrādi, miskastes pilsētā ir retums, jo neviens nesmēķē. nebiju iedomājies, ka miskastes visās rīgas malās pārsvarā paredzētas izsmēķiem.

10:32: un mani apavi ir šausmīgi neērti. ja ilgi tajos staigāju, tie lauž manas pēdas. tad nu es atceros par abramoviču, kura astoņas stundas spēj nosēdēt nekustīgi, lai gan sāp visas maliņas, un tad es iztaisnoju muguru, sakožu zobus un soļoju tālāk. tajos arī ļoti svīst pēdas, un tad es ožu. atbraucis kaut kāds te no laukiem, smird pēc zeķēm, čību vietā vilnas zeķes ar caurumu.

Powered by Sviesta Ciba