:
un tik smieklīgs šodien vējš. viss kratās, tikai ēkas, priekšmeti un cilvēku ķermeņi mierīgi, bet mati visiem plīvo, koki ārdās, smiltis pūšas sejā, miskastes maisi lido, bikses dažiem vējā vibrē tik smieklīgi, citiem piepūšas kā buras, daži slēpjas aizvējā. braucu autobusā smaidīgs.
:
un pagājušajā piektdienā man pavisam noteikti bija jāpiedzeras un jāsapīpējas tā, ka dejojot jāsaplēš vīna glāze, jāizgāž kafijas krūze un uz grīdas jānogāž un jāsaplēš arī pie sienas pieliktais pulkstenis. vienkārši bāc. kamēr pudele nav tukša, tikmēr man nav miera. varētu manī vienkārši ar piltuvi visu iegāzt iekšā uzreiz, lai viss cauri, lai es atplīstu, citādi es nespēju rimties sevī gāzt un gāzt iekšā visu, kas uz galda. kā es sev dažkārt riebjos! pēc tam es pamostos ar atmiņas zudumiem. un slikti jau man arī nav, kas ir vissliktākais.