:
vakar splendidā biju aizgājis uz man with a movie camera. priecājos vēl šorīt. iepriekš biju redzējis tikai mājās, nelielā ekrānā un ar cinematic orchestra mūzikas pavadījumu. putniņa lekcija gan bija pilnīgs ārprāts. pusstundas laikā viņš pieminēja kaut kādus četrus īsus faktus un visu pārējo aizpildīja ar ļoti izstieptu taustīšanos savā prātā, visu laiku veidojot garus, nekonkrētus teikumus, lai pateiktu NEKO un radītu iespaidu, ka filmu redzējis viņš vispār nav, tikai mazliet par to palasījis, beigās atklājot, ka tāds arī bija viņa mērķis - neko par filmu nepateikt, bet nu varēja tad arī vispār neko neteikt. šoreiz skanēja alloy orchestra pavadījums un rādīja restaurēto versiju, kas bija lieliskā kvalitātē, un tas lielais ekrāns sevī vienkārši ievilka, galva sagriezās līdzi visām horizonta slīpuma izmaiņām vilciena braukšanas dinamiskajā ainā, izmantotie efekti tik vienkārši, bet savā vienkāršumā ļoti tieši, precīzi un iedarbīgi. nez kā jutās tā sieviņa, kura sēdēja zāles pirmajā rindā. visa filma izskatījās pēc tādiem kā kustīgiem avīžu izgriezumiem, pēc kolāžas. es esmu sajūsmā.