:
man riebjas tās cīņas par vietām, kur skatē likt darbus. man riebjas, ka daži kursabiedri, pirms vēl esam sastūmuši visus vairogus tā, lai katram sanāktu daudz maz normāla vietiņa, jau ir aizskrējuši pakaļ papīra līmlentei un marķierim, un ātri labākajā vietā salipina skoča gabaliņus ar savu vārdu. un kāds vienmēr paliek neapmierināts, kāds vispār nav palīdzējis izveidot vairogu iekārtojumu, ir atnācis pēdējā brīdī un labākajā vietā uzlīmējis savu vārdu. visi grib arī skaistus, baltus vairogus, jo pat pilnīgi sūdi skaistā vietā var izskatīties labi, bet kādam jāsadzīvo ar pretīgiem, caurumainiem un netīriem vairogiem. it kā pēkšņi viss tas līdz skatei notiekošais draudzīgums no dažiem būtu aizbēdzis prom, jo pēkšņi izrādās, ka mēs taču esam sāncenši, visi gribam stipendiju, visi gribam paspīdēt skolas priekšā.
agonēju pie pašportreta, krāsa neklājas virsū, cauri spīd melnais fons un šķiet, ka visu jau esmu sačakarējis. un vēl tik daudz jāizdara.
agonēju pie pašportreta, krāsa neklājas virsū, cauri spīd melnais fons un šķiet, ka visu jau esmu sačakarējis. un vēl tik daudz jāizdara.
:
šodien steidzos uz skolu un atkal sapratu, ka rīgā esmu ļoti veiksmīgi iemācījies manevrēt starp cilvēkiem. es esmu tāda kā čūskiņa, es visur izšmaucu cauri un nevienam nepieduros, plecus griežu te pa labi, te pa kreisi, hops pāri iepirkumu groziņam, sāniski izslīdu gar tantiņas muguru un dzērienu plauktu, apdzenu priekšā ejošos.
skolā sēdēju uz grīdas, novilcis kurpes, noņēmis siksnu un atpogājis bikšu podziņu ērtībai, un krāsoju savu tektonikas darbu melnu. krāsoju un sāku smieties. nu šausmas! es tajā esmu izgrūdis tik daudz naudas, un melns tas izskatās vienkārši pēc melnu mēslu čupas, kurā sadurti stikla un spoguļpapīra paralēlskaldņi. un krāsošana aizņēma tik ilgu laiku, šodien pat visu nepaspēju nokrāsot, jo beidzās krāsa, kas nozīmē tikai to, ka vajadzēs tajā izgrūst vēl vairāk naudas - vēl vienai krāsas tūbiņai, varbūt arī vēl vienam celtniecības putu flakonam. un tas viss izmaksājis ne tikai naudu, bet arī manas asinis. no tā pirksta, kurā iegriezu, no visām tām pārējām skrambām uz rokām, kas sūrst. krāsojot arī ieguvu tulznu uz vidēja pirksta.
man nav laika pat stresošanai. rīt izpalīdzīga kursabiedrene ar patēva mašīnu atbrauks pakaļ man un manam pašportretam, līdz ar to man šonakt tas jāpabeidz, jāizdomā kāds maģisks veids krāsas klāšanai, lai nespīdētu cauri melnais fons un gabali iepriekš klātās krāsas. un istabu arī derētu piekārtot, kauns te kādu aicināt, lai palīdzētu nostiept smago milzeni no ceturtā stāva.
skolā sēdēju uz grīdas, novilcis kurpes, noņēmis siksnu un atpogājis bikšu podziņu ērtībai, un krāsoju savu tektonikas darbu melnu. krāsoju un sāku smieties. nu šausmas! es tajā esmu izgrūdis tik daudz naudas, un melns tas izskatās vienkārši pēc melnu mēslu čupas, kurā sadurti stikla un spoguļpapīra paralēlskaldņi. un krāsošana aizņēma tik ilgu laiku, šodien pat visu nepaspēju nokrāsot, jo beidzās krāsa, kas nozīmē tikai to, ka vajadzēs tajā izgrūst vēl vairāk naudas - vēl vienai krāsas tūbiņai, varbūt arī vēl vienam celtniecības putu flakonam. un tas viss izmaksājis ne tikai naudu, bet arī manas asinis. no tā pirksta, kurā iegriezu, no visām tām pārējām skrambām uz rokām, kas sūrst. krāsojot arī ieguvu tulznu uz vidēja pirksta.
man nav laika pat stresošanai. rīt izpalīdzīga kursabiedrene ar patēva mašīnu atbrauks pakaļ man un manam pašportretam, līdz ar to man šonakt tas jāpabeidz, jāizdomā kāds maģisks veids krāsas klāšanai, lai nespīdētu cauri melnais fons un gabali iepriekš klātās krāsas. un istabu arī derētu piekārtot, kauns te kādu aicināt, lai palīdzētu nostiept smago milzeni no ceturtā stāva.
Mūzika: lorn - anvil