:
nu kas ir? vēl neesmu pat sācis darbu, mēģinu no tūbiņas izdabūt pēdējos baltās krāsas mililitrus, pēkšņi tūbiņa kaut kā strauji salokās, baltā krāsa ielido terpentīna trauciņā, tūbiņa pati iebrauc man aiz īkšķa naga. tagad aiz naga zilums. tā turpinot līdz skatei aizvilkšos ietīts marlē kā mūmija, zem marles sagraizīts un klāts ar zilumiem no visādiem sīkiem negadījumiem. gan jau kādā brīdi nejauši vēl iedzeršu terpentīnu, saduršos ar zīmuli, paslīdēšu uz netīras lupatiņas un iekritīšu ar seju krāsu kastē, kur visas otas tobrīd speciāli būs sacēlušas pret mani savus asos galus, un pašportrets gan jau arī kādā brīdī izdomās gāzties man virsū - smags un lielāks par mani.