:
bvā!!!
rietumu mākslas vēsturē kaut kad gada sākumā pateica uzdevumu - zīmējumi par viduslaiku tematiku, iedvesmojoties no vilāra de onkūra, pie zīmējumiem arī komentāri, minimums ir 33 lpp. (ar 33 zīmējumiem). TRĪSDESMIT TRĪS!!! tas ir daudz! un tas sastādīs tikai 35% no eksāmena vērtējuma. nu, un rītdien tie sasodītie zīmējumi ir jāprezentē, tādēļ es jau otro dienu vienkārši agonēju, es sakumpušu muguru zīmēju fakin vienradžus, mandragoras saknes, drakulu, žannu darku, fallu koka fresku un ko tik vēl ne, un tas prasa tik apbrīnojami daudz laika, un man ir tādas dusmas. uz sevi, ka atkal visu esmu atstājis uz pēdējo brīdi, uz viņu, jo viņa lekciju laikā vienkārši garlaicīgi filozofē un ir uzdevusi tik laikietilpīgu darbu, jo nu atrast arī kaut ko, ko gribas uzzīmēt, prasa sasodīti daudz laika, un gribas jau arī uzzīmēt labi, nevis vienkārši smērējumu, jo tas būs jārāda visiem, un tas sastāda tikai! 35% eksāmena vērtējuma. ielikusi arī jautājumus rakstiskajam eksāmenam, to, bļe, ir pāri septiņdesmit un vēl bildītes jāatpazīst. esi sveicināta, kuņģa čūla. vienkārši dirsā, un man nemaz nepatīk tie sasodītie viduslaiki. tad nu es naktī nevaru aizmigt, sildu pēdas pie suņa muguras, domāju par viduslaikiem un klausos, kā bēniņos žurka mēģina izgrauzt caurumu uz manu istabu.
žēl tās žurkas. gan jau meklēja siltumu un uzlīda pa vīnogulāju. vakar izliku indi. tagad iztēlojos, ka esmu žurka, ēdu kaut ko sarkanu un labi smaržojošu, un tad lēni divu nedēļu laikā kļūstu nevarīgāka un nevarīgāka, un tad nomirstu un mumificējos. vēl es iztēlojos, kā es žurkas veidolā izskrāpēju caurumu uz savu istabu, pārskrienu pār aizkaru stangu, nošļūcu pa aizkaru, ielecu gultā, kur guļu es cilvēka veidolā, un tad ielienu krācošajā mutes aliņā. vai arī iekožu degungalā.
rietumu mākslas vēsturē kaut kad gada sākumā pateica uzdevumu - zīmējumi par viduslaiku tematiku, iedvesmojoties no vilāra de onkūra, pie zīmējumiem arī komentāri, minimums ir 33 lpp. (ar 33 zīmējumiem). TRĪSDESMIT TRĪS!!! tas ir daudz! un tas sastādīs tikai 35% no eksāmena vērtējuma. nu, un rītdien tie sasodītie zīmējumi ir jāprezentē, tādēļ es jau otro dienu vienkārši agonēju, es sakumpušu muguru zīmēju fakin vienradžus, mandragoras saknes, drakulu, žannu darku, fallu koka fresku un ko tik vēl ne, un tas prasa tik apbrīnojami daudz laika, un man ir tādas dusmas. uz sevi, ka atkal visu esmu atstājis uz pēdējo brīdi, uz viņu, jo viņa lekciju laikā vienkārši garlaicīgi filozofē un ir uzdevusi tik laikietilpīgu darbu, jo nu atrast arī kaut ko, ko gribas uzzīmēt, prasa sasodīti daudz laika, un gribas jau arī uzzīmēt labi, nevis vienkārši smērējumu, jo tas būs jārāda visiem, un tas sastāda tikai! 35% eksāmena vērtējuma. ielikusi arī jautājumus rakstiskajam eksāmenam, to, bļe, ir pāri septiņdesmit un vēl bildītes jāatpazīst. esi sveicināta, kuņģa čūla. vienkārši dirsā, un man nemaz nepatīk tie sasodītie viduslaiki. tad nu es naktī nevaru aizmigt, sildu pēdas pie suņa muguras, domāju par viduslaikiem un klausos, kā bēniņos žurka mēģina izgrauzt caurumu uz manu istabu.
žēl tās žurkas. gan jau meklēja siltumu un uzlīda pa vīnogulāju. vakar izliku indi. tagad iztēlojos, ka esmu žurka, ēdu kaut ko sarkanu un labi smaržojošu, un tad lēni divu nedēļu laikā kļūstu nevarīgāka un nevarīgāka, un tad nomirstu un mumificējos. vēl es iztēlojos, kā es žurkas veidolā izskrāpēju caurumu uz savu istabu, pārskrienu pār aizkaru stangu, nošļūcu pa aizkaru, ielecu gultā, kur guļu es cilvēka veidolā, un tad ielienu krācošajā mutes aliņā. vai arī iekožu degungalā.