:
pie vecmammas sestdien atbrauca mācītājs. viņa zvanīja savai draudzenei uz valmieru un vaicāja, ko mācītājam likt dāvanā pie lāču kūkas.
- varbūt piecus eirīšus benzīnam?
es pirms viņa ierašanās devos izbraucienā ar riteni - nopirkt sev otas un vecmammai cepumus, vēl papīpēt kapos.
pēc mācītāja aiziešanas vecmamma ienāca istabā, nu jau ar ziņām, ka NEVIENA draudze pareizi nelūdzot dievu, luterāņi un katoļi pilnībā nogājuši no ceļa, ceļot jēzus māti mariju par nez kādu valdnieci, lai gan viņa parasts cilvēks vien bijis, un ka vasarā mums visiem būšot vēlreiz jāiet kristīties, bet ar gremdēšanos ūdenī, nevis vienkārši galvas apslapināšanu. jo mēs esam kristīti bērnībā, kad paši to neesam apzinājušies, tad nu tagad mums tas jādara vēlreiz - apzinoties, ka pieņemam jēzu par savu glābēju.
apzinoties. es ļoti labi apzinos, ka, ja vecmamma stāv man aiz muguras un liek jaunās derības aizmugurē nez kuru reizi parakstīt tādu kā dokumentu, ka pieņemu jēzu par savu glābēju, es to daru tikai tādēļ, lai viņu iepriecinātu, nevis tādēļ, ka vēlos tikt glābts. un es ļoti labi apzinos, ka nekur es vasarā gremdēties nebraukšu. viņa manī pret to visu ir radījusi tādu riebumu, pilnīgi pretēju efektu vēlamajam.
pēc tam zvanīja draudzenei vēlreiz, izklāstīja notikušo īsumā, ka ar mācītāju esot bijis tik patīkami runāt, gluži kā ar brāli, un lai viņa lūdzoties par visu viņas ģimenīti, lai mēs iestātos kopīgā draudzē.
tās pašas dienas vakarā skatījos hariju poteru. tv atrodas tieši blakus vecmammas istabas durvīm. pirms skatīšanās durvis pievēru, jo vecmammas istabā tumšs, viņa guļ, bet atstāju spraudziņu, lai suns tiek ārā. īsu brīdi pēc harija potera pieminēšanas durvis pavērās plašāk. aiz tām vienkārši tumsa, nevar redzēt, ka viņa ir tā, kas pavērusi durvis, it kā harija potera vārda pieminēšana kā burvestība paplestu vaļā potera ienīdējas, bet reizē arī slēptas ekstrasensu cīņu fanes durvis, lai viņa dzirdētu, kā viņas mazdēls skatās sātanistu murgus, lai ar draudzeni rītā būtu ko parunāt, ka vakar netīšām dzirdējusi tās šausmas, kaut ko par šņācmēlēm, nāves dāvestiem, un ik pa laikam teiktas burvestības.
forši redzēt, ka saule mainījusi savu rietēšanas vietu. iepriekš rietēja aiz blokmājas, tagad tai blakus. nu vēl neriet, bet pamazām tuvojas.
- varbūt piecus eirīšus benzīnam?
es pirms viņa ierašanās devos izbraucienā ar riteni - nopirkt sev otas un vecmammai cepumus, vēl papīpēt kapos.
pēc mācītāja aiziešanas vecmamma ienāca istabā, nu jau ar ziņām, ka NEVIENA draudze pareizi nelūdzot dievu, luterāņi un katoļi pilnībā nogājuši no ceļa, ceļot jēzus māti mariju par nez kādu valdnieci, lai gan viņa parasts cilvēks vien bijis, un ka vasarā mums visiem būšot vēlreiz jāiet kristīties, bet ar gremdēšanos ūdenī, nevis vienkārši galvas apslapināšanu. jo mēs esam kristīti bērnībā, kad paši to neesam apzinājušies, tad nu tagad mums tas jādara vēlreiz - apzinoties, ka pieņemam jēzu par savu glābēju.
apzinoties. es ļoti labi apzinos, ka, ja vecmamma stāv man aiz muguras un liek jaunās derības aizmugurē nez kuru reizi parakstīt tādu kā dokumentu, ka pieņemu jēzu par savu glābēju, es to daru tikai tādēļ, lai viņu iepriecinātu, nevis tādēļ, ka vēlos tikt glābts. un es ļoti labi apzinos, ka nekur es vasarā gremdēties nebraukšu. viņa manī pret to visu ir radījusi tādu riebumu, pilnīgi pretēju efektu vēlamajam.
pēc tam zvanīja draudzenei vēlreiz, izklāstīja notikušo īsumā, ka ar mācītāju esot bijis tik patīkami runāt, gluži kā ar brāli, un lai viņa lūdzoties par visu viņas ģimenīti, lai mēs iestātos kopīgā draudzē.
tās pašas dienas vakarā skatījos hariju poteru. tv atrodas tieši blakus vecmammas istabas durvīm. pirms skatīšanās durvis pievēru, jo vecmammas istabā tumšs, viņa guļ, bet atstāju spraudziņu, lai suns tiek ārā. īsu brīdi pēc harija potera pieminēšanas durvis pavērās plašāk. aiz tām vienkārši tumsa, nevar redzēt, ka viņa ir tā, kas pavērusi durvis, it kā harija potera vārda pieminēšana kā burvestība paplestu vaļā potera ienīdējas, bet reizē arī slēptas ekstrasensu cīņu fanes durvis, lai viņa dzirdētu, kā viņas mazdēls skatās sātanistu murgus, lai ar draudzeni rītā būtu ko parunāt, ka vakar netīšām dzirdējusi tās šausmas, kaut ko par šņācmēlēm, nāves dāvestiem, un ik pa laikam teiktas burvestības.
forši redzēt, ka saule mainījusi savu rietēšanas vietu. iepriekš rietēja aiz blokmājas, tagad tai blakus. nu vēl neriet, bet pamazām tuvojas.