: sapnis
bijām tukuma dzīvoklī, pīpējām uz ceturtā stāva balkona. madara pīpēja aiz balkona malas, kur bija vēl diezgan plats grīdas pagarinājums. baiba arī rāpās pāri balkona malai, nostājās uz grīdas pagarinājuma, sagāzās, nepaspēja pieķerties pie malas un ar īsu kliedzienu nokrita. es saļimu ceļgalos, no manis izsprāga asaras. pēkšņi madara - baibas māsa, leca viņai pakaļ, es paskatījos pār malu, baiba gulēja ar seju zemē un nekustējās, bet madara kā akrobāte iešūpojās trešā stāva balkonā, tad no tā ielēca krūmā un atspērās tajā kā batutā, dzīva piezemējoties blakus mirušajai māsai. viņa strādā ātrajā palīdzībā. paskatījās no lejas uz mums - augšā palikušajiem, pateica, ka īsti labi neatceras, kā tas jādara, bet mēģināšot, un viņa sāka krakšķināt un lauzīt māsas ķermeni kā tādu origami, tad iemeta to batuta krūmā, baiba uzlidoja atpakaļ uz ceturto stāvu, piezemējās uz kājām blakus mums - jau dzīva, ievilka elpu un no sejas ar plaukstu aizslaucīja klāt pielipušos matus. arī madara caur batuta krūmu uzlidoja augšā. ejam atpakaļ dzīvoklī, sēžam uz dīvāna. pēkšņi sāku halucinēt milzi - tas izskatās kā veidots no kopā samīcīta baltā un zilā plastilīna, tas nāk pie manis kā "it follows", es samirkšķinu acis - viņa tur vairs nav. aizeju uz vannas istabu, koridorā atkal velkas milzis, nomirkšķinu, viņš ir zudis. pēkšņi esmu pliks. es ievelku dziļu elpu, mans ķermenis piepūšas kā nepiepūsta piepūšamā lelle, es skatos vienā no savām sešām krītošajām ēnām - mans vārguļa siluets uzpūšas par svarcēlāja siluetu. es demonstrējoši paceļu rokas un sasprindzinu muskuļus, tad griežos uz riņķi kā vilciņš, skatoties uz savu sešu krītošu ēnu muskuļu izrādīšanas kaleidoskopu. modos lēnām un ar lielām grūtībām, biju kā piešūts pie gultas, atplēsu sevi no spilvena.
bijām tukuma dzīvoklī, pīpējām uz ceturtā stāva balkona. madara pīpēja aiz balkona malas, kur bija vēl diezgan plats grīdas pagarinājums. baiba arī rāpās pāri balkona malai, nostājās uz grīdas pagarinājuma, sagāzās, nepaspēja pieķerties pie malas un ar īsu kliedzienu nokrita. es saļimu ceļgalos, no manis izsprāga asaras. pēkšņi madara - baibas māsa, leca viņai pakaļ, es paskatījos pār malu, baiba gulēja ar seju zemē un nekustējās, bet madara kā akrobāte iešūpojās trešā stāva balkonā, tad no tā ielēca krūmā un atspērās tajā kā batutā, dzīva piezemējoties blakus mirušajai māsai. viņa strādā ātrajā palīdzībā. paskatījās no lejas uz mums - augšā palikušajiem, pateica, ka īsti labi neatceras, kā tas jādara, bet mēģināšot, un viņa sāka krakšķināt un lauzīt māsas ķermeni kā tādu origami, tad iemeta to batuta krūmā, baiba uzlidoja atpakaļ uz ceturto stāvu, piezemējās uz kājām blakus mums - jau dzīva, ievilka elpu un no sejas ar plaukstu aizslaucīja klāt pielipušos matus. arī madara caur batuta krūmu uzlidoja augšā. ejam atpakaļ dzīvoklī, sēžam uz dīvāna. pēkšņi sāku halucinēt milzi - tas izskatās kā veidots no kopā samīcīta baltā un zilā plastilīna, tas nāk pie manis kā "it follows", es samirkšķinu acis - viņa tur vairs nav. aizeju uz vannas istabu, koridorā atkal velkas milzis, nomirkšķinu, viņš ir zudis. pēkšņi esmu pliks. es ievelku dziļu elpu, mans ķermenis piepūšas kā nepiepūsta piepūšamā lelle, es skatos vienā no savām sešām krītošajām ēnām - mans vārguļa siluets uzpūšas par svarcēlāja siluetu. es demonstrējoši paceļu rokas un sasprindzinu muskuļus, tad griežos uz riņķi kā vilciņš, skatoties uz savu sešu krītošu ēnu muskuļu izrādīšanas kaleidoskopu. modos lēnām un ar lielām grūtībām, biju kā piešūts pie gultas, atplēsu sevi no spilvena.
:
šorīt braucu uz imantu pirkt taro kārtis mūsu ezoteriskajai draudzenei uz dzimšanas dienu. pati izvēlējās, kuras grib. negribēju, lai sūta paziņojumu par pienākušu paciņu uz manu neaizslēdzamo pastkatīti, negribēju arī maksāt par sūtīšanu, tādēļ braucu uz taro pasauli. bija spēcīgs vējš, tas pūta man no galvas nost seju un veidoja mazus lapu tornado. mājaslapā ierakstīta nepareiza adrese, zvanīju sievietei, kas tur šodien strādāja, paskaidroja man virzienu. gāju kaut kur aiz radio rūpnīcas, tur viss aizaudzis, apkārt mētājas lunaparka detaļas un piekabēs iepakotas atrakcijas, pļavā stāv maza zelta mašīnīte ar asiem zobiem, tai priekšā debesīs skatās gumijas sieviete pelēkos kankaros, laikam no kādas šausmu mājas atrakcijas. nonāku pie četrstāvu ķieģeļu ēkas, tai virsū uzraksts "7", priekšā aug egle, apkārt diezgan daudz mašīnu, viss pilns ar nezālēm, kas plivinās vējā. pie ieejas četri betona puķupodi kā grieķu kiliki, pildīti baltiem akmeņiem. pie durvīm balts dārza atzveltnes krēsls, izvīts no metāla. uz pastkastītes ar marķieri uzrakstīts kāds firmas nosaukums bērna rokrakstā. ieeju iekšā, nav neviena paša cilvēka, uz palodzes mētājas kaudze ar nelasītām vēstulēm, caur logu redzams laika zoba sagrauzts pagalms, bet nu brutāli, it kā laiks to būtu grauzis ar haizivs žokli. pa labi vītņu kāpnes bez margām. uzkāpju augšā, koridorā tiek sajusta mana klātbūtne un iedegas gaisma. uz pirmajām durvīm pielipināta kabatiņā ieslidināta a4 formāta lapa "TARO PASAULE". pieklauvēju, ieeju iekšā. gar sienām visvisādas preces, dažām virsū pentagrammas. no tumšas telpas man pretī jau nāk apaļa sieviņa ar kārtīm, piedāvā apskatīt jau atvērtu komplektu, viņai šīs kārtis ļoti patīkot. apskatu komplektu, nopērku kārtis un izeju no taro pasaules realitātē. iztēlojos kādu seansu nākotnē pie apaļa galda, ezoteriskā draudzene ap galvu apsējusi lakatiņu, kurā iestiprināts kāds kristāls, pirkstā viņai mammas dāvinātais tīģeracs gredzens, viņa izliek manu pirmo kārti, kas gan jau būs "the fool".