lmr

Arhivētais

24. Augusts 2016

21:35: es vispār nemainos, atkal ir pēdējā nakts pirms vasaras darbu skates, atkal es no sevis mēģinu izspiest visu, ko varu.
nav jau arī tā, ka nebija laika. nu okei, es ik pa laikam braukalēju gleznot pasūtījuma portretu, vēl es gulēju slimnīcā un biju vārgs, vēl man bija jāsvin dzimšanas dienas, jāzieķējas ar māliem pirtī, jābrauc uz festivālu un pagājušajā piektdienā jādejo līdz sešiem rītā, lai nākamajā dienā sāp ceļgali, un ko es darīju pārējā laikā? atpūtos.

es esmu tāds vienpatis, es šodien jutos ļoti patīkami satraukts, ka būšu viens pats.

ir tik forši domāt! galvā ir pilnīgi cita pasaule. vilcienā var sēdēt un kliegt galvā, neviens neko nezina, tikai seja jāpievalda, lai nenotrīs lūpu kaktiņi vai kas cits, var aizpeldēt pavisam tālu prom, pēdējā laikā bieži domāju par pirmatnību, par domāšanu bez vārdiem, par jūtām, kas gan jau sākotnē bija kā pamatkrāsas, bet tagad sajaukušās tik daudzas un neaprakstāmas. un atkal var atgriezties pie uguns, ūdens un debesīm, kas nemainās, ko vienmēr var uzlūkot ar izbrīnu. piektdienas naktī uznāca īslaicīgs negaiss, debesis pārvērtās par zemi ieskaujošu acābolu, kurā elektriski iedegās asinsvadi.

Powered by Sviesta Ciba