lmr

14:49: kuldīgā bija forši, bet bija drausmīgi karsti, koka soli smaržoja pēc pirts lāvām, saule visus cepa uz zemes pannas, un man ļoti riebjas liels karstums, es tādā jūtos nespēcīgs un vienkārši slikti, un es sēžu uz zemes pie krāsu kastes ar sūdīgi nogruntētu preskartonu, kurā katrs otas sars atstāj baltu švīku triepienā, un man nesanāk, apkārt tipina cilvēki un uzmet acis darbam, es negribu, lai viņi to redz, man parasti sanāk labāk, tikai tagad tā, es it kā nepārtraukti klūpu visu garāmejošo priekšā, es nepārtraukti putroju dzejoli klases priekšā, es nepārtraukti šķībi dziedu uz parka skatuves, sejā triecas mušiņas, divas pazūd nāsīs, pār paleti rāpo vaboles, kāju kutina zirneklis, ēnas laukums sarūk, tūliņ jau būšu saulē, un es visu ar lupatiņu noslauku nost, sapakoju mantas un eju prom, esmu bijis prom trīs stundas, man ir netīras rokas, netīras otas, netīras bikses un esmu radījis precīzi neko.

un vēl man šķiet, ka pa nedēļu paspēju atstāt daudz sliktu pirmo iespaidu.