lmr

20:45: ja neskaita mazu alkoholismu, es jūtos lieliski.

otrdien atbraucu pēc mākslas vēstures mājās paēst, izdzēru atlikušo vīnu, gāju uz pieturu, un tur spīd saule un skrien mākoņi, un es peldu prom no visa tālu, milzīgā tālumā, redzu saules liesmojošo lodi, kas ar savu gaismu kā šķidru vielu aplej zemi, līdz ar gaismu zemes bedrēs ielīst arī ēnu šķidrums, kas izlīst un piepildās līdz ar zemes rotēšanu, un bāc, tas ir tik neizmērojami ģeniāli! biju arī ciemos pie dāvja, tur kāpņu telpā uz palodzes nolikti stādiņi, un visi saliekušies uz loga pusi, sniedzas pēc gaismas, un es pats gribu locīties līdzi. pēc tam gleznotavā dzērām šampanieti, jo uzkopšanā bija atradušies divi eiro, un pēc tam vēl nocenotu stiprināto dzērienu, lai izturētu gleznošanas tehnoloģiju.

trešdien gan es cēlos septiņos, atbraucu uz skolu, pusotru stundu paklausījos, kā drīzulis mums stāsta, kā no ēdiena galu galā sanāk kaka, un braucu mājās. nē nu vispār jau ir brīnumaini, tur jau vien sanāk tāds pailgs burvju triks - kā no skaista, izrotāta ēdiena vai brīnišķīga augļa sanāk brūni, krunkaini gabali. un viss tas skaistums jau tiek uzsūkts, tikai ārā nāk novītuši pārpalikumi.