:
priecājos.
no rīta vēlreiz atkārtoju noteikumus, braucu uz centru likt teorijas eksāmenu. visi izplūst no autobusa un apkārt saplaukst lietussargi. mana lietussarga maliņa nogriež rīgai augšu, spīd tikai gaismu spīdumi peļķēs, visapkārt kājas, un uzreiz cita pilsēta, lietussargs varētu slēpt debesskrāpjus. tāpat kā vasarā, naktī no čomska ejot uz iļģuciemu, kad viss ir tukšs, no pilsētas izgriezti visi cilvēki, tikai viens guļ tunelī. ielas un mājas aizvērtiem slēģiem laternu gaismā ir vaskaini dzeltenzaļas, skaļi zummm elektrības kaste. piesēdos stresains pie datora, šķita, ka pielaidu četras kļūdas un gandrīz arī bikses, bet bija tikai viena un viss skaisti. skolā pazīmēju, modele plika sēž gumijas iešļūcenēs, sildītājs viņu uzsilda, viņa divas stundas smaida tā, it kā tūliņ sāks smieties, jo baigais kaifs, kad kāds tevi zīmē, un es arī sāku smaidīt. vakarā gaidu autobusu, snieg sniegs, sieviete apsnigušā cepurē skatās debesīs un smaida, un es arī smaidu.
pabeidzām gleznot to vēdervingrotāju leoparda džemperī. es biju tādā azartā. neviens negleznoja to pretīgo džemperi, pie kura pielipusi putna spalviņa, bet nu es gribu saprast un mācēt, un es to skrāpēju un gleznoju vēlreiz un vēlreiz, galu galā visu siluetu apgleznojot mazām, pūkainām svītriņām, un es jutos traks, es gribēju skaļi smieties ieplestām acīm, kamēr pūkoju viņas džempera krūtis ar matiņa biezuma otiņu, kamēr viņas acu baltumā mēģināju panākt milimetrīgu gaismas pāreju, kamēr krunkoju viņas nokarājušos ādu. un viņai patika tas uzgleznotais džemperis, viņa staroja, un es zināju, jo ne jau viņa tāpat vien uzvilka to džemperi, lai trīs nedēļas tajā sēdētu.
vēl es biju uz karnevālu. ar mammu brīvdienās aizbraucām uz audumu veikalu un humpalām, kur nopirkām nocenotu kāzu kleitu, no kuras izgriezām puscaurspīdīgu audumu manas halucinogēnās mušmires amanita muscaria gredzenam. pohains sēdēju ar mammu uz grīdas, vēru viņai adatās diegu, kamēr viņa apšuva mušmires cepurītei apkārt sarkano audumu un balto apakšiņu, vēlāk es pats klāt šuvu pumpiņas un bija ļoti jauki.
no rīta vēlreiz atkārtoju noteikumus, braucu uz centru likt teorijas eksāmenu. visi izplūst no autobusa un apkārt saplaukst lietussargi. mana lietussarga maliņa nogriež rīgai augšu, spīd tikai gaismu spīdumi peļķēs, visapkārt kājas, un uzreiz cita pilsēta, lietussargs varētu slēpt debesskrāpjus. tāpat kā vasarā, naktī no čomska ejot uz iļģuciemu, kad viss ir tukšs, no pilsētas izgriezti visi cilvēki, tikai viens guļ tunelī. ielas un mājas aizvērtiem slēģiem laternu gaismā ir vaskaini dzeltenzaļas, skaļi zummm elektrības kaste. piesēdos stresains pie datora, šķita, ka pielaidu četras kļūdas un gandrīz arī bikses, bet bija tikai viena un viss skaisti. skolā pazīmēju, modele plika sēž gumijas iešļūcenēs, sildītājs viņu uzsilda, viņa divas stundas smaida tā, it kā tūliņ sāks smieties, jo baigais kaifs, kad kāds tevi zīmē, un es arī sāku smaidīt. vakarā gaidu autobusu, snieg sniegs, sieviete apsnigušā cepurē skatās debesīs un smaida, un es arī smaidu.
pabeidzām gleznot to vēdervingrotāju leoparda džemperī. es biju tādā azartā. neviens negleznoja to pretīgo džemperi, pie kura pielipusi putna spalviņa, bet nu es gribu saprast un mācēt, un es to skrāpēju un gleznoju vēlreiz un vēlreiz, galu galā visu siluetu apgleznojot mazām, pūkainām svītriņām, un es jutos traks, es gribēju skaļi smieties ieplestām acīm, kamēr pūkoju viņas džempera krūtis ar matiņa biezuma otiņu, kamēr viņas acu baltumā mēģināju panākt milimetrīgu gaismas pāreju, kamēr krunkoju viņas nokarājušos ādu. un viņai patika tas uzgleznotais džemperis, viņa staroja, un es zināju, jo ne jau viņa tāpat vien uzvilka to džemperi, lai trīs nedēļas tajā sēdētu.
vēl es biju uz karnevālu. ar mammu brīvdienās aizbraucām uz audumu veikalu un humpalām, kur nopirkām nocenotu kāzu kleitu, no kuras izgriezām puscaurspīdīgu audumu manas halucinogēnās mušmires amanita muscaria gredzenam. pohains sēdēju ar mammu uz grīdas, vēru viņai adatās diegu, kamēr viņa apšuva mušmires cepurītei apkārt sarkano audumu un balto apakšiņu, vēlāk es pats klāt šuvu pumpiņas un bija ļoti jauki.