:
vakar sēdēju autoskolā, migu ciet. tad skolotājs brīdinājuma zīmi par gājēju pāreju nosauca par "nēģeris iet uz darbu", un tad sāka klāstīt savus uzskatus par melnajiem - viņš neesot rasists, bet visi nēģeri esot slinki un neesot labi cilvēki, jo viņš esot ar viņiem kopā strādājis, jo viņi visi nāk no āfrikas, kur viņiem viss esot bijis viegli, tur viņi esot sēdējuši zem palmas un banāns pats viņiem mutē iekritis. pēc tam sāka runāt par bēgļiem, viņš priecājoties, ka latvijā neesot pārāk laba ekonomiskā situācija, ka visi viņi, cerams, aizvāksies prom, ka tādus nevajag, un to visu ar riebumu balsī un vaiga muskuļu trīcēšanu. tas viss notika diezgan ilgi, apkārt sēdošie skaļi smējās un piekrita, klusi viens otram čukstot paši savas rasistiskās anekdotes. sēdēju pēdējā rindā, ar ieplestām acīm velkot krustiņus klades rūtiņās, jūtoties kā nēģeris un bēglis rēcošu lauvu barā, drebot un vienkārši nesaprotot, kā kāds vispār spēj par cilvēkiem tā runāt.